Kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" sezonas noslēguma koncerta programmu veidoja kontrasts starp baroka laika ticības apliecinājuma un laikmetīgo skaņražu emocionālo vēstījumu. Koncertā izskanēja Johana Sabestiāna Baha Ceturtā svīta orķestrim un viņa dēla Karla Filipa Emanuela Baha simfonija Remažorā.
Kā pretmets 18. gadsimta senatnīgai harmonijai, koncertā izskanēja itāļu avangarda un elektronikas mūzikas pioniera Lučiono Berio opuss "Requies". Ar temperamentīgo un tehniski sarežģīto mūsdienu amerikāņu komponista Džona Adamsa Vijoļkoncertu publikas priekšā stājās izcilais krievu izcelsmes britu vijolnieks Aleksandrs Sitkoveckis.
"Normunda Šnē vadībā tika atklāta divu dažādu, gan no emocionālā, gan no konceptuālā viedokļa, laikmetīgās mūzikas meistardarbu dziļums un eksistenciālais piepildījums," par programmu sacīja mūzikas kritiķis Armands Znotiņš.
""Sinfonietta" jau vienmēr izceļas ar ārkārtīgi augstiem profesionāliem standartiem. Es domāju, ka katrs mūziķis tur ir sevi cienošs mūzikā. Un Normunds Šnē ir īpaša personība. Kā viņš dzīvoja šovakar mūzikā. Vai tas bija Bahs, kuru viņš praktiski izdejoja vietām. Un mūsdienu laikmetīgā mūzika, tā ir viņa tiešām stiprā puse. Ar apbrīnu skatos, kā viņš nenomaldās šīs laikmetīgās mūzikas džungļos," vakaru komentēja koncerta apmeklētāja Maija Amoliņa.
"Laiks ir ārkārtīgi raibs, trauksmains, nenoteikts un nervozs. Es jūtu, ka mani draugi un arī es pats, varu godīgi teikti, ka nejūtos labi. Un mūzika ir faktiski vienīgais glābiņš, jo mēs esam ļoti jutīgi pret to visu, kas notiek," pārdomās dalījās diriģents Normunds Šnē. "Es esmu šovakar ļoti laimīgs, ka varējām būt visi kopā, arī ar klausītājiem. Šis kontakts mums ļoti pietrūka."
