Kultūras rondo

Dzejas, stāstu un mūzikas sasaukšanās jeb "Smieklu sasaukšanās" Valmieras drāmas teātrī

Kultūras rondo

Ar instrukciju izrādi "Ohh" dramaturgs Jānis Balodis debitē režijā

Festivāls "ORGANismi" apliecina ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību

Organiska sadarbība festivālā «ORGANismi» - saruna ar Apkalnu un Šipkēvicu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 2 mēnešiem.

Ceturtdien, 10. oktobrī, Latgales vēstniecībā “Gors” sāksies ceturtais Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, kura mākslinieciskā vadītāja ir pasaulē pazīstamā mūziķe, ērģelniece Iveta Apkalna. Īpaši festivālam ir radīta Jāņa Šipkēvica (Shipsea) un Ivetas Apkalnas saspēle programmā “Origin.” Kā uzsver Šipkēvics, šī sadarbība “ORGANismos” notikusi pilnīgi organiski.

Vārds “ORGANismi” sastāv no divām daļām – “organ”, kas angļu valodā nozīmē “ērģeles” un “ismiem”, kas, kā uzskata Apkalna, norāda uz kopā nākšanu, pulcēšanos un savienošanos, no kuras dzimst kas jauns.

Latvijas Radio raidījumam “Kultūras Rondo” Apkalna atklāj, ka, festivāla tēma tiek izvēlēta, spēlējoties ar skaitļiem – šogad, ceturtajā festivālā, tā ir stabilitāte.

“Latgalieši kaut ko tāpat vien pie kaut kā nepievelk. Mums vienmēr ir doma, kāpēc mēs darām, kāpēc mēs sakām, ko mēs ar to gribam pateikt. Man ļoti patīk numerācija, numeroloģija un cipari.

Mēs spēlējām un apspēlējām šos ciparus - gan pirmajā festivālā dzimšanu un radīšanu, gan otrajā festivālā duetu, gan trešajā festivālā Svēto Trīsvienību, gan ceturtajā - stabilitāti. Piektais varētu būt pirmā mazā jubileja,” stāsta Apkalna.

Jānis Šipkēvics muzicē dažādos sastāvos un sadarbojas ar dažādiem mūziķiem. Koncertā, kas šovasar notika Daugavas stadionā, grupa “Instrumenti” uzstājās kopā ar Intaru Busuli un grupu “Prāta vētra”. 10. oktobrī sāksies Jāņa Šipkēvica un mūziķu apvienības ”Nepāriet” koncerttūre programmai, kuras pamatā ir 1997. gadā izdotais leģendārais albums ar Imanta Kalniņa mūziku.

Paralēli tapusi programma “Origin”, kurā viņš uzstāsies kopā ar Ivetu Apkalnu.

Šipkēvics uzsver – mākslinieciskā sadarbība ir visa pamatā:

“Mijiedarbība vispār ir pats pamats, lai rastos kaut kas jauns, vai tas būtu fizikā, bioloģijā, jebkādos procesos.”

“Es to redzu kā sērkociņus un sērkociņu kastītes maliņu. Tas ir tas, kad kaut kas tiek piešķilts un notiek negaidītais,” stāsta mūziķis.

Ivetas Apkalnas piedāvājums uzstāties ērģeļmūzikas festivālā  “ORGANismi” bijis pārsteigums, tomēr Šipkēvics to uztvēris kā dabisku, organisku notikumu savā mūziķa pieredzē.

Arī koncerta programma “Origin” veidojusies ļoti organiski. 

Programmā “Origin” 12. oktobra koncertā kopā muzicēs Iveta Apkalna un Shipsea kā arī Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas koris.

Uz šo koncertu īpaši aicināti jaunieši.

“Origin” tapusi, jau tradicionāli sadarbojoties un eksperimentējot kopā ar mūziķiem, kuri nav cieši saistīti ar ērģeļmūziku - iepriekšējā festivālā Iveta Apkalna muzicēja kopā ar Renāru Kauperu.

Apkalna Latvijas Televīzijas raidījumam “Kultūrdeva” stāsta, ka šīs programmas uzdevums ir atklāt ērģeles kā koncertinstrumentu, parādīt tās uz skatuves jeb telpā, kas nav baznīca.

Jānis Šipkēvičs Latvijas Radio raidījumam “Kultūras Rondo” stāsta, ka katru gadu festivāla “programmā ir kāds koncerts, kas mazliet provocē nākotni un komunicē ar to auditorijas daļu, kas formulē savu izpratni par to, kas ir mūzika un ko ar mūziku pateikt."

 "Jaunās paaudzes klausītāji ir būtiska šī koncerta būtiska auditorijas daļa."

"Man ļoti patīk, kur esam satikušies," par koncerta programmu stāsta Šipkēvičs.

"Satiekamies mūzikā, kas ir tīra, gaiša un lakoniska. Pārstāvēti Arvo Perts, Filips Glāss, J.S. Bahs, Gabriels Forē.

Plašs spektrs, bet vienojoša līnija ir gaismas stariņš, kas visam vijas cauri. Ļoti gaidu šo koncertu un šķiet, kaut kad tiku gaidījis šo satikšanos."

Iveta Apkalna cer, ka izdosies šo koncertu atskaņot ne tikai divos koncertos Rēzeknē, bet arī aizvest uz citām Latvijas koncertzālēm. Tāpat viņa ir gandarīta, ka šis ir koncerts, kurš uzrunās to paaudzi, kura daudz vairāk laika pavada sociālajos tīklos, taču vienlaikus daudz vairāk rūpējas par pasauli, ekoloģiju un klimatu nekā viņu vecāki un citi pieaugušie.

"Tāpēc šis koncerts un šī tīrā, tāda caurspīdīgā un ļoti trauslā programmu, es gribētu teikt, ir domāta vairāk viņiem," atzīst Apkalna.

Festivāls Rēzeknē nebūtu iespējams bez koncertzāles “Gors” un ērģelēm, kas tajā atrodas. Bet Rīgā koncertzāles projekts joprojām nevirzās uz priekšu.

Iveta Apkalna stāsta, ka viņas vērtējums notiekošajam ap nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā laika gaitā ir mainījies. Tam ir gan savi pozitīvi, gan negatīvi aspekti.

Pozitīvais, kā norāda Apklana, ir tas, ka Latvijā cilvēki, kuri ciena un mīl kultūru, dodas uz vietām, kas atrodas tālu ārpus Rīgas.

Kaut Latvijas galvaspilsētā nav koncertzāles, taču koncertvietas un koncertzāles reģionos ir augstā līmenī gan arhitektoniski, gan mākslinieciski. Par šo līmeni Latviju var apskaust gan Eiropā, gan visā pasaulē, uzsver māksliniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti