Grupas «Instrumenti» popārts. Atskats uz koncertu «Daugavas» stadionā

31. augustā grupa “Instrumenti” Rīgā, "Daugavas" stadionā, aizvadīja savu līdz šim grandiozāko koncertu – muzikāli dinamisku un vizuāli krāšņu.

Atskats uz koncertu jāsāk ar ekskursu uz 2017. gada nogali, kad klajā nāca grupas albums “ATKALA”, kas guvis gan klausītāju, gan kritiķu atzinību, gan komerciālu veiksmi. 2018. gada vasarā “Instrumenti”  ar diviem koncertiem uzstājās Siguldas pilsdrupās. 2019. gada maijā klajā nāca albums “Cilvēks” , kuru pati grupa sauc par “ATKALAS” brālīti, – lai gan albumā dziesmas ir  labi piemērota radio formātam, "Daugavas" stadionā tās visas dārdēja kā rokkoncertā. 

Pirms tam "Daugavas" stadionā laikus sanākušajiem uzstājās Aminata kopā ar pavadošo grupu. Dziedātājas spēcīgajai balsi piemīt plašs emocionālais spektrs, saviļņojot sirds dziļumos slēptās ilgas, priekus vai skumjas. Amintata labi zina mūsdienu popmūzikas formulas, kuras papildina ar sev raksturīgo.

Deviņos vakarā uz skatuves kāpa grupa “Instrumenti” deviņu mūziķu sastāvā.

Koncerta pirmajā dziesmā “Visā Visumā Visums ir Viss” publiku atraisīja dziesmas video redzētais vīriņš, kurš tikpat labi varētu būt publikā starp mums. Attapīgi! (Runā, ka mēs, latvieši, tā patiešām spējam atraisīties tikai uz koncerta beigām – šī nav tā reize.) Kā nākamā – enerģiskā “Es nolēmu tevi pazīt”, kam sekoja “Aukstākās Līmeņa Mīlestības” roka lādiņš. Pacēlumu nolīmeņoja dziesma “Zemeslodes”, kuru Jānis Šipkēvics izpildīja maigi un pieklusināti.

Ikreiz man ir  interesanti dzirdēt, kā mūziķi ir nolēmuši klausītājiem labi pazīstamās dziesmas aranžēt vai arī atstāt ierastajās versijās.

Tā, piemēram, šoreiz pārsteidza dziesmas “NēnuJā” zemais, smagais, “basīgais” skanējums. Pieņemu, ka šāds aranžējums tika veidots ar nolūku nojaukt jau asociatīvo priekšstatu par to, kā būtu jāskan dziesmai kopā ar Intaru Busuli, kuram pašam ir spilgts muzikālais raksturs. Dziesmai sekoja populāro singlu “Tu esi Labākais” un “Es tev šodien” popūrijs publikai labi zināmā versijā. 

Koncertā nevar izcelt viennozīmīgu kulminācijas brīdi – katrā dziesmā ir iekļauts kāds mazāks vai lielāks pārsteigums, uzturot nemainīgu uzmanību -, lai nevari paredzēt to, kāda dziesma izskanēs nākamā! Iespējams, no šī straujā tempa visvairāk ieguva balādes, piemēram, dziesma “Pilnīgi viens”, kas izskanēja visā Šipkēvica balss dzidrumā un smalkajā emocionalitātē. Atšķirīga bija dziesma “Atmiņas problēmas” kopā ar reperi ansi – sociālkritisks stāsts nokaitētā atmosfērā, kas, pastiprināts ar gaismas efektiem, savā veidā radīja asociācijas ar noziedzības pārņemto Gotemu filmā “Betmens”.

Kopumā koncerta repertuārs bija veidots ap jauno albumu, popūrija veidā iekļaujot atsauces uz senākiem hitiem no pirmajiem diviem albumiem.

No jaunā albuma hitiem viszināmākā, protams, dziesma  “Te saule aust” kopā ar grupu “Prāta Vētra”, kas pilnā sastāvā viesojās arī "Daugavas" stadionā. Dziesmas numuram bija izveidots apokaliptisks skaistums – mēs vērojām, kā pār mūsu galvām lēnām uzaust un veļas liela uguns bumba. Arī “Prāta Vētrai” ir savs muzikālais skanējums un Renāra Kaupera balss unikalitāte, bet arī “prātinieki” šoreiz bija viesu statusā, ļoti labi iekļaujoties kopējā “Instrumentu” šova plūdumā. 

Laimīgie stundas neskaita – laiks "Daugavas" stadionā  aizritēja nemanot, lielā mērā pateicoties vizuāli krāšņajam un grandiozajam šovam ar video projekcijām, gaismām, dejotājām, konfeti lietum un uguņošanai jau koncerta sākumā. Un pat sava veida kaskadiera šovs – uz skatuves ieradās panda–kosmonauts!

Koncerts bija ieturēts popārta stilistikā -

katras dziesmas numurs bija vērtība pats par sevi, mazs mākslas darbs, pastiprinot emocijas un aktivizējot publiku, tomēr veidoja kopēju ritumu, ar režisora stingru roku uz skatītāju pulsa. 

Tā, piemēram, dziesmā “Pus4Rāpus” publikā tika palaistas piepūstas bumbas, kuras klātesošie atsita, kustoties dziesmas ritmā. (Kur ir jūsu rociņas?! Publikas rociņas jau bija gaisā). Popārtam raksturīgais mirklīgums visā tā krāšņumā izcēlās noslēguma dziesma “Visa par daudz”, kur uz lielajiem ekrāniem attēls sadalījās daudzos mazākos, krāsainos taisnstūros līdzīgi kā Endija Vorhola darbā “Diptihs ar Merilinu”, tam visam pāri klājās daudzkrāsaini gaismas stari. Šoreiz nebija iekļauti skaņdarbi uz “atkārtot”, un koncerta noslēgumā – kad uz balta ekrāna varēja lasīt beigu titrus, fonā skanēja albuma tiltuldziesma “Cilvēks” ar spēka vārdiem: “Drīkst, Cilvēks drīkst. Palūk, kā drīksna dīgst! Cilvēks ir vērtīgs, Viņš atvērties drīkst.”

Vienmēr prieks par to, ka latviešu  mūziķiem izdodas piepulcēt stadionu ar klausītājiem un, kas ir pats svarīgākais, izveidot augsta līmeņa šovu.

Tas nozīmē Latvijas mūzikas skatuves kopējo attīstību – jaunas zināšanas, pieredzi ne vien māksliniekiem, bet arī aizskatuvē esošajiem un galu galā arī pašiem apmeklētājiem. Grupa “Instrumenti” izsenis māk spēlēties  – par to liels prieks – viņi programmu spēs pielāgot dažādiem formātiem, stilistikai, ēkām un auditorijām. Kāda būs nākamā ideja “Instrumentu” rotaļīgajos prātos?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti