Interesanti, ka šoreiz ceļā uz Lieldienām būs iespēja dzirdēt vairākas atšķirīgas “Stabat Mater” versijas. Līdzās labi pazīstamajiem Pergolēzi un Dvoržāka darbiem izskanēs arī pavisam nesen sacerētais skotu komponista Makmilana skaņdarbs “Stabat Mater”, kā arī šī ciešanu laika teksta pasaules pirmatskaņojums, ko speciāli Rīgas Doma meiteņu korim “Tiara” sarakstījis Rihards Dubra.
Rihards Dubra savu “Stabat Mater” rakstījis pēc Aijas Birziņas lūguma
Rīgas Doma meiteņu kora “Tiara” dzidrās balsis piepildīs Rīgas Domu trešdienas vakarā, piedāvājot koncertprogrammu “Stabat Mater”. Tajā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite un kamerorķestris. Diriģēs Aira Birziņa.
"Stabat Mater"
“Stabat Mater Dolorsa” tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām septiņām latīņu himnām. Tā balstās Sīmeana pareģojumā, ka Pestītāja mātes sirdi caururbs zobens (Lūkas ev. 2: 34–35). Himna sakņojas 13. gadsimtā, laikā, kad uzplauka franciskāņu ordenis, un tiek piedēvēta pāvestam Inocentam III (m. 1216), Sv. Bonaventuram vai franciskāņu mūkam Jakoponem da Todi (1230–1306), kurš, ticamākais, ir himnas īstais autors. Himnu visbiežāk saista ar Krusta ceļa stacijām.
“Man rokās tagad ir īpašs nošu eksemplārs, kas ir arī mans diriģenta eksemplārs. Tāpēc tas ir mazliet krāsains un papildināts ar atzīmēm un piezīmēm un dažādām svarīgām lietām,” pirms stāstīt par Riharda Dubras jaundarbu, Aira Birziņa paņēmusi rokās tā nošu eksemplāru, kas ir labs liecinieks darba rūpīgajam iestudēšanas procesam. Uz notīm izlasāms – rakstītas speciāli pēc Airas Birziņas lūguma.
“Vairāk nekā pirms pusotra gada mēs sākām šo ieceri un, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, Rihards Dubra rakstīja šo skaņdarbu meiteņu korim ar kamerorķestri. Šis darbs varbūt tieši meiteņu korim īpašs ir ar to, ka šādam balsu sastāvam “Stabat Mater” teksti man ir zināmi ļoti maz,” norāda Birziņa.
“Rihards Dubra ir izvēlējies savā darbā veidot tādu ļoti pakāpenisku un kopumā gaišu, lirisku noskaņu, un kā viņš arī notīs ir rakstījis – ka vēlams, ka balss, kas iesāk dziedāt pašu pirmo daļu – lai tas būtu viegli, caurspīdīgi, gaiši. Un tā nu šis skaņdarbs caurviju attīstībā ļoti, ļoti pakāpeniski no klusas solo balss aug līdz kulminācijai un līdz tādām apliecinošām beigām,” akcentē Birziņa.
Lielajā piektdienā – Makmilana “Stabat Mater” un Latvijas Radio koris
Riharda Dubras “Stabat Mater” pirmatskaņojums izskanēs trešdien Rīgas Domā, savukārt Lielajā piektdienā Doma velves pieskandinās mūsdienu ievērojamākā skotu komponista Džeimsa Makmilana “Stabat Mater”. Arī tas ir jauns skaņdarbs, tā pirmatskaņojums notika pirms divarpus gadiem Londonas Bārbikena centrā un izpelnījās grandiozas stāvovācijas. Rīgas Domā Džeimsa Makmilana “Stabat Mater” atskaņos Latvijas Radio koris un orķestris “Sinfonietta Rīga”. Diriģents – Sigvards Kļava.
“Makmilana patiesās ticības spēks neļauj garīgo mūziku viņam radīt garāmejot, jo, lai nu kas, šajā mūzikā mēs noteikti sajutīsim šo ārkārtīgo pārdzīvojuma jaudu, ko šis mūzikas radīšanas dižgars allaž ir spējis laist caur savu dvēseli, meklējot kaut kādu ārkārtīgi būtisku un vienreizēju vertikāli. Mēs varam būt liecinieki kaut kādas milzīgas muzikālās autoritātes pašam pilnbriedam,” stāsta Sigvards Kļava.
Džeimsa Makmilana “Stabat Mater” koncertā veidos dialogu ar pašmāju meistara Jura Karlsona skaņdarbu “Adoracio”, kas arī ir dziļa garīguma caurstrāvots opuss, par kuru komponists saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu.
VAK “Latvija” un Kristīne Adamaite atskaņos Dvoržāka “Stabat Mater” Jūrmalā
Lielajā piektdienā var doties arī uz Dzintaru koncertzāli, kur savukārt būs dzirdams slavenā čehu komponista Antonīna Dvoržāka “Stabat Mater”. To atskaņos Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, ērģelniece Kristīne Adamaite un solisti Inga Šļubovska-Kancēviča, Laura Teivāne, Mihails Čuļpajevs un Kalvis Kalniņš. Diriģēs Māris Sirmais.
Dvoržāka monumentālajā skaņdarbā izskan arī dziļi personiskas sāpes, jo komponists piedzīvoja trīs savu bērnu zaudējumu. Līdzās ciešanām skaņdarbā tomēr klātesoša ir arī cerības gaisma un ticība mūžībai.
Pasaulē paša slavenākā “Stabat Mater” autors ir baroka laika itāļu komponists Džovanni Batista Pergolēzi, un šo skaņdarbu varēs noklausīties Klusajā sestdienā Latgales vēstniecībā „Gors”. To atskaņos Rēzeknes kamerorķestris Jāņa Stafecka vadībā, solistes būs jaunās dziedātājas Ilze Grēvele-Skaraine un Agnese Urka.
