Šīgada jubilāra Džeimsa Makmilana (1959) mūzikā savijas spilgta un aizkustinoša emocionalitāte, krāšņa ritmiskā valoda un meditatīvs raksturs ar padziļinātu interesi par garīgumu. Šīs kvalitātes raksturo arī par meistardarbu dēvējamo partitūru “Stabat Mater”, kuras pirmatskaņojums pirms divarpus gadiem Londonas Bārbikena centrā izpelnījās grandiozas stāvovācijas.
Saviļņojošs ir arī Jura Karlsona 2011. gadā tapušais opuss, par kuru viņš atklāj: “Adorācijas ir simboliskas lūgšanas pie Kristus kapa, tās ilgst no Lielās Piektdienas līdz pat Lieldienu rītam. Skaņdarbā izmantoti sakrālie teksti, kuros izteikts lūgums Dievam uzklausīt un palīdzēt mūsu neziņā un bezspēcībā. Kompozīcija veidota kā meditācija ar vairākiem attīstības viļņiem. Centrālās kulminācijas pavērsienā dzirdama Dieva atbilde: “Kad mana tauta .. atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, .. es uzklausīšu .. un dziedināšu viņu zemi.” Šie Svēto Rakstu vārdi ir tik aktuāli. Skaņdarba izskaņa ir cerības gaišumā. Kā Lieldienu rīts...”
“Lielās piektdienas koncertā mēs esam izvēlējušies šim brīdim, manuprāt, ārkārtīgi piestāvošus, vajadzīgus un jaudīgus skaņdarbus,” norāda diriģents Sigvards Kļava.
Jura Karlsona “Adoratio” diriģents uzskata par vienu no izcilākajiem komponista radošajiem veikumiem. Komponists par “Adoratio” saņēmis Lielo mūzikas balvu.
“Makmilana patiesās ticības spēks neļauj viņam garīgo mūziku radīt garāmejot, jo lai nu kas, bet šajā mūzikā mēs noteikti sajutīsim šo ārkārtīgo pārdzīvojumu jaudu, ko šis mūzikas radīšanas dižgars allaž ir spējis laist caur savu dvēseli, meklējot kādu ārkārtīgi būtisku un vienreizēju vertikāli,” – tā savukārt Sigvards Kļava raksturo Makmilana mūziku.
