"Kultūras Rondo" pabija sāmu etnogrāfiskās dziedāšanas jeb joikošanas darbnīcā, kur joikošanas meistari stāsta, ka šo dziedāšanas paveidu bērni prot vēl pirms apguvuši runātprasmi, un uzskatāmi to nodemonstrē, atveidojot bērnu raudas. Viņi uzsver - pirmā bija joika, nevis valoda. Turklāt joikošana Norvēģija kļūst arvien populārāka.
Laikā, kad joikošana bija plaši pielietota, pēc joikas pat varējis pateikt, no kādas ģimenes cilvēks nāk. Radiniekiem saknē ir zināms joikošanas paņēmiens. Norvēģijas joikotājs stāsta, ka viņa brālis pat esot sastādījis elektronisko datu bāzi ar zināmām joikām, kur, ievadot konkrēta cilvēka vārdu, parādās viņam raksturīgā joika. Kopā jau esot savāktas 900 dažādas joikas. Pats joikotājs no galvas zinot no 700 līdz 900 joikām. Repertuārā ir dziesmas gan no vecvecāku pūra, gan paša sacerētas joikas.
Meistardarbnīcās paveikto varēs novērtēt etno-eko festivālā "Sviets", kas Cēsu pilsētas svētku laikā notiks 26.jūlijā Cēsu pils dārzā. Kā jau vēstījām, festivāla laikā varēs apskatīt un klausīties radošajās darbnīcās izgatavotās sāmu šamaņu bungas, aptaustīt austās celaines, satikt koklētājus un joikotājus.
Plašāk par joiku tradīcijas vēsturi un to, kā latviešiem izdevās apgūt šo sāmu etnogrāfiskās dziedāšanas veidu un kā šamaņu bungas skan kopā ar koklēm, varēs uzzināt Anda Buševicas autorraidījumā "Augstāk par zemi", kas skanēs sestdien, 26.jūlijā plkst. 15.05.
