Atšķirībā no Dziesmu svētkiem, kad uz Rīgu sabraukušie kori apmetas skolās un bērnudārzos, kur tad arī notiek visa saviesīgā dzīve, olimpiādes ārzemju kori ieņēmuši teju visas Rīgas viesnīcas, tāpēc labākā iespēja citam citu sastapt ir tieši draudzības koncerti.
Tie ceturtdien rit pilnā sparā uz brīvdabas skatuvēm četrās dažādās Rīgas vietās par spīti tam, ka liela daļa dziedātāju vēl nav īsti attapušies pēc garā ceļa uz Latviju. „Ieradāmies vakar ap vakariņu laiku, bet paēst nesanāca, bija jādodas pa taisno uz atklāšanas ceremoniju. Šķiet, bijām nomodā apmēram 30 stundas,” norāda „Little Miami Women’s Chorale” diriģente Sāra Beikere. Savukārt Honkongas koristes Meja un Kailija atzīst, ka uz Latviju mērojušas 15 stundu garu ceļu.
„Jūsu laiks ir septiņas stundas priekšā mūsu laikam, (..) mums ir gulēšanas laiks,” smejoties saka meitenes.
Tie, kas mērojuši tālāku ceļu, atzīst, ka sākotnēji nav pat nojautuši, kur pasaules kartē iezīmēta tā valsts, uz kurieni dodas. Bet atrodas arī dziedātāji, kuriem saikne ar Latviju ir pat īpaši cieša.
„Mūsu vectēvs atstāja Latviju 1895. gadā, viņš emigrēja uz Ņujorku, kur mēs tagad dzīvojam, kur uzauguši mūsu vecāki. Ir lieliski, ka mūs ar Latviju saista pat kas stiprāks par mūziku. (..) Mēs nekad neesam satikušas savu vectēvu, viņš nomira, pirms mēs piedzimām, un, kad izdzirdējām, ka koru olimpiāde būs šeit, sapratām – mums jābrauc!” stāsta dziedātājas Ketija un Liza no ASV.
Nokāpuši no skatuves, koristi gan pagaidām vēl nedodas ekskursijās pa Rīgu, bet atgriežas viesnīcās – atlikuši vēl pēdējie mēģinājumi. „Mums ir konkurss rīt un arī dienu pēc tam,” saka Beikere, gan atzīstot, ka labprāt aizietu uz kādu ballīti Rīgā.
Citiem koriem atbildīgākā uzstāšanās jau ceturtdien. „Ir liels spiediens dziedāt žūrijai, esam priecīgi, ka tas ir garām, bet bija ļoti jauki,” atzīstas vācu korists Aleksis.
Ne mazāk atbildīgs uzdevums kā ceturtdien vīru korim "Kamerata Vokale" no Vācijas, priekšā arī viņu futbola izlasei, kas par pasaules čempiones titulu cīnīsies tieši olimpiādes lielkoncerta Mežaparkā laikā. Vācieši gan nebēdā, ka svarīgo spēli neredzēs.
„Mēs pārāk par to nesatraucamies, te ir lieliski – visiem patīk dziedāt, visiem patīk klausīties, kā mēs dziedam, ir lieliski te būt,” nosaka korists.
Koncerts Mežaparkā tieši ārzemniekiem ir arī nopietns izaicinājums – jāapgūst daudzās programmā ietvertās latviešu dziesmas. Daži to cer izdarīt vēl pāris atlikušajās dienās. „Mēs iemācījāmies notis un valodu apgūsim, dziedot kopkorī. Mēs dziedam arī dziesmu ķīniešu valodā, lai gan, saprotams, mēs nerunājam ķīniski,” atzīstas Beikere.
Savukārt citi koristi no ASV pie jautājuma, kā sokas ar latviešu dziesmām, sāk smieties un atzīstas, ka vēl jāmācas. „Latviešu dziesmas mēs mācīsimies vēlāk. Pēc konkursa. Bet mēs jau dabūjām notis, tā kā pēc konkursa iemācīsimies,” piebilst Ketija.
Ārzemju koriem, piesakoties olimpiādei, bija iespēja izvēlēties ekonomiskās, standarta vai pirmās klases kategorijas ēdināšanas un naktsmītņu paku, bet šos izdevumus kori sedz paši.
