Jāzepa Vītola pianistu konkursā Krievijai divi, Polijai viens pārstāvis

Tuvojoties Jāzepa Vītola starptautiskajam pianistu konkursam, kas notiks no 18. līdz 26.oktoibrim Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Lielajā ģildē, turpinām iepazīšanos ar kaimiņvalstu pārstāvniecību konkursā. Šoreiz par Krievijas un Polijas pianistiem.

Krieviju šīgada Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā pārstāvēs divi pianisti – Darija Kiseļova un Andrejs Telkovs.

Darija Kiseļova (1989) ieguvusi galvenās balvas daudzos starptautiskos pianistu konkursos, to skaitā pirmo godalgu Palma de Maljorka Rotari kluba pianistu konkursā Spānijā, Grand Prix XV Starptautiskajā radošās jaunatnes festivālā Kazahstānā, III vietu XII Starptautiskajā Marijas Judinas pianistu un klavierduetu konkursā Sanktpēterburgā, I vietu Svjatoslava Rihtera starptautiskajā pianistu konkursā Žitomirā, Ukrainā, un III vietu K. Igumnova 6. starptautiskajā pianistu konkursā Ļipeckā, Krievijā. Kopš 2005. gada Darija ir V. Kraiņeva un M. Rostropoviča fondu stipendiāte, kā arī Rihtera un Neihauza balvu ieguvēja. Uzstājusies lielākajās Maskavas koncertzālēs, tajā skaitā Maskavas konservatorijas Lielajā, Mazajā un Rahmaņinova zālē, kā arī Gņesinu vārdā nosauktās Krievijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, Komponistu namā un Gaļinas Višņevskas Operdziedāšanas centrā Maskavā. 2010. gadā tika uzņemta Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā izcilā krievu pianista Andreja Dijeva klavieru klasē. 2012. gadā devusies koncerttūrē pa Spāniju. Darija piedalījusies tādu ievērojamu pianistu kā M. Preslers, M. Papadopulos, S. Kovacevičs, K. Ščerbakovs, V. Viardo un B. Žiro meistarklasēs. Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Do mažorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 6, Ferenca Lista transcendentālo etīdi Feux Follets, Jāzepa Vītola "Siluetu", "Reminiscenci" un Prelūdiju op. 20 nr. 4.

Andrejs Telkovs (1991) mācījies Voroņežas Valsts akadēmiskā institūta mūzikas skolā, kur klavierspēli apguvis L. Bičas vadībā, un Bērnu mākslas skolā, kur mācījies vijoles spēli pie T. Timošenko. Studiju laikā ieguvis laureāta titulus I, II un III Starptautiskajā specializēto mūzikas vidusskolu pianistu konkursā, atklātajā reģionālajā jauno mūziķu konkursā vijoļspēles kategorijā, Rotari kluba reģionālajā konkursā un II Valērija Gavriļina starptautiskajā konkursā Vologdā. Saņēmis V. Ovčiņņikova un Krievijas Kultūras ministrijas stipendijas, kā arī Voroņežas apgabala Zelta fonda stipendiju. 2005. gadā iestājies N. Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas konservatorijas Specializētajā mūzikas vidusskolā prof. V. Suslova klavieru klasē un vijoles specialitātē pie prof. S. Šalmana. Laikā no 2005. līdz 2009. gadam ieguvis vairākas prestižas balvas, tostarp Voroņežas reģionālajā pianistu konkursā, Starptautiskajā Š. Hennena kameransambļu konkursā Hērlenā, Nīderlandē un Starptautiskajā F. Šopēna pianistu konkursā Narvā, Igaunijā. 2008. gadā sniedzis solokoncertu Varšavā un devies koncerttūrē pa Šveici. Piedalījies meistarklasēs pie E. Felca, R. Jonga, T. Folgera, H. Klausa, N. Petrova, A. Dijeva, V. G. Naborē un daudziem citiem. No 2009. gada studē Sanktpēterburgas konservatorijā A. Sandlera klavieru klasē. 2012. gadā kļuvis par laureātu 16. starptautiskajā Roberta Šūmaņa konkursā Cvikavā, Vācijā. Uzstājies kopā ar Sanktpēterburgas, Voroņežas un Petrozavodskas filharmoniskajiem orķestriem. 2013. gada aprīlī Andrejs ar solokoncertu debitēja Sanktpēterburgas filharmonijā. Konkursa pirmajā kārtā viņš izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Fa mažorā, Kloda Debisī Etīdi Pour les arpèges composés, Nikolo Paganīni – Ferenca Lista etīdi "La campanella", Jāzepa Vītola "Carmina" un Prelūdiju op. 17 nr. 3.

Savukārt Poliju konkursā pārstāvēs viena pianiste – Gabriela Jakimoviča (1991). Gabriela Jakimoviča studē Krakovas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā pie asociētās prof. M. Cenjavas-Puhalas. Studiju laikā piedalījusies meistarklasēs pie tādiem slaveniem pianistiem kā P. Badura-Skoda, Ģ. Nadors, M. Austs un O. Nīderdorfers. 2012./13. studiju gadā kā Erasmus apmaiņas studente mācījusies pie prof. B. Endres Nirnbergas Mūzikas akadēmijā. Piedalījusies daudzos koncertos, tostarp Ferenca Lista starptautiskajās dienās Krakovā un koncertos Nirnbergas Mūzikas akadēmijā. Ieguvusi III vietu un īpašu atzinību par suģestējošāko laikmetīgās mūzikas kompozīcijas izpildījumu un Antona Rubinšteina skaņdarba aranžējumu 5. starptautiskajā jauno pianistu un komponistu konkursā 2009. gadā. Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Mi mažorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 4, Aleksandra Glazunova Etīdi op. 31 nr. 2 un Jāzepa Vītola "Astoņas latviešu tautas dziesmas".

Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir prestižākais un ar plašāko starptautisko skanējumu no visiem Latvijas mūzikas konkursiem. To apliecina fakts, ka vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji kļuvuši par Latvijā un ārzemēs atzītiem māksliniekiem. Viņu vidū ir pianisti Antons Ļahovskis (Grand Prix, 2008), Andrejs Osokins (1.vieta, 2008), Juris Žvikovs (Grand Prix, 1993), Jevgeņijs Samoilovs (1.vieta, 1993), Sanita Šablovska (1.vieta, 1997), kā arī Raimonds Petrauskis, Sandra Jalaņecka, Jānis Zilbers, Viktors Ritovs u. c.

Šīgada Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā būs plašs citvalstu pianistu loks. Konkursā piedalīsies dalībnieki no Ēģiptes, Japānas, Somijas, Ungārijas, Polijas, Ukrainas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un, protams, arī no Latvijas. Konkursa trešajā kārtā konkursantu sniegumā varēsim baudīt Mocarta, Bēthovena, Šopēna, Rahmaņinova un citu mūzikas dižgaru skaistākos klavierkoncertus. Trešās kārtas koncertos un laureātu koncertā jaunajiem un talantīgajiem pianistiem pievienosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

Pirmais Jāzepa Vītola vārdā nosauktais konkurss notika jau 1989.gadā PSRS mērogā. Tajā pirmo vietu ieguva pašlaik Vācijā dzīvojošā pianiste Sana Villeruša. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas konkurss ieguva starptautisku statusu, un kopš 1993. gada tas ir noticis arī 1997., 2002. un 2008.gadā. Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir kļuvis par svarīgu un neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu, un šogad tā norisi sevišķi rotā Jāzepa Vītola 150. jubilejas svinību konteksts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti