Līdz šim bija lietojamas divas klaviatūras un viena vienmēr bija remontā. Tagad skan visas trīs. Arī vairums reģistru salikti. Pēc sakopšanas instruments skan arvien labāk, atzīst profesors Tālivaldis Deksnis.
"Tik daudz nianšnu un dažādu tembru nokrāsu kā šīm ir reti kur sastopamas. Tas bija tāds periods, kad romantisko ērģeļu stils gāja uz norietu. Tajā pašā laikā sākās atgriešanās pie neobaroka ērģelēm. Šeit ir apvienotas abas šīs lietas," stāsta ērģeļu koncertmeistars Tālivaldis Deksnis.
Restaurācija sākās pirms 10 gadiem. Taču uznāca krīze un ērģelēm vairs nevarēja atlicināt naudu. Lai pabeigtu darbus, vajadzēja 40 000 eiro. Tos izdevās savākt pusotra gada laikā. Aicinājumam ziedot atsaucās 350 cilvēki. 10 bija lielie mecenāti, savukārt 75 procenti ziedotāju ir absolventi, stipendiāti un pasniedzēji.
"Tās summas, ko vairums ziedotāju atļaujas, tās jau neizmaina neviena dzīvi. Ja man izdodas kaut ko noziedot, es pēc brītiņa to formāli esmu aizmirsis un tas nav traumējis manu budžetu.
Es domāju, ka tā ir visiem. Jo arī studentiem, kas tās summiņas ir ielikuši ērģelēs, es neticu, ka daudz vairāk pamainīja kā vien dažus dzērienus vai ko nu tur kuram," uzskata LU fonda valdes priekšsēdētājs Ivars Lācis.
Ja universitāte būtu lūgusi atbalstu citā lietā, tāpat viņi ziedotu, saka bijušie studenti. "Motivācija bija palīdzēt universitātei pretī, jo universitāte bija palīdzējusi, kad man palīdzība bija nepieciešama, un man bija prieks palīdzēt," sacīja absolvents un LU fonda bijušais stipendiāts Aleksandrs Potaičuks.
Studenšu korporācija “Imeria” savas pastāvēšanas gadskārtas atzīmē, ziedojot kādam Latvijā nozīmīgam projektam. Šoreiz tās bija ērģeles. "Mēs visā pasaulē esam ap 600. Kopā šī summa bija 2 000 ASV dolāru, kas tika noziedota.
1935.gadā, kad bija pirmā kampaņa LU ērgeļu izveidošanai, tad arī mēs bijām summas ziņā lielākā korporācija, ka ziedoja," pastāstīja studenšu korporācijas “Imeria” viceseniore Madara Cimmermane.
Tagad LU Lielajā aulā varēšot rīkot izcilus koncertus. Šīs ērģeles ir trešās lielākās aiz Rīgas Doma un Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģelēm. "Varbūt beidzot parādīsies tā unikālā iespēja, ka ērģeles var spēlēt kopā ar lielu simfonisko orķestri, vēl kori klāt. Līdz šim Rīgā šādi skaņdarbi nav atskanējuši, jo Doma baznīcā lielam orķestrim balkonā nav vietas. Citās baznīcās varbūt ir vieta, bet nav tik izcilu instrumentu, lai to darītu," stāsta koncertmeistars Deksnis. Profesoram ir arī kāds sens sapnis:
"Šeit varētu pirmo reizi izskanēt pazīstamā Kanādas latviešu komponista Tālivalda Ķeniņa 8.simfonija, kas ir rakstīta ērģelēm ar simfonisko orķestri.
Līdz šim Latvijā nav skanējusi, jo nebija to iespējams izdarīt." Bet, lai tas notiktu, vēl vajadzīgs otrs spēles galds. LU fonds cer uz lielo ziedotāju dāsnumu.
