Katru gadu festivālā tiek īpaši izcelts kāds tautas mūzikas instruments, un šogad tās ir mazās bundziņas, tamburīns jeb bubyns (Latgalē; bubyns - mazais barabans jeb mazās bundziņas), kas Latvijas tradicionālajā mūzikā izceļas ar savdabīgu un atraktīvu spēles tehniku. Festivāla "Dzīvā mūzika" galvenais mērķis – muzikālā mantojuma tālāknodošana.
"Kad sāku strādāt ar šo festivālu – manuprāt, tas bija 2005. gads, izveidojām koncepciju, ka katrā gadā fokusēsimies uz viena noteikta instrumenta spēles tradīciju," stāsta festivāla rīkotājs Ilmārs Pumpurs. "Sākotnēji tas bija vairāk izzināšanas process – veikt māksliniecisku inventarizāciju, kā tad īsti Latvijā ar šīm tradīcijām ir, jo, kā liecina festivāla nosaukums, mēs patiesi skatāmies uz dzīvajām spēles tradīcijām, ko vēl joprojām varam sastapt.
Inventarizācija pa šiem gadiem notikusi, un esam sapratuši, ka jāiet dziļāk – varam ķerties klāt vienam konkrētam instrumentam.
Pērn tās bija kokles, bet šogad festivāls veltīts mazajām bundziņām jeb bubynam, kā tās sauc Latgalē un kuras šobrīd ierakstītas arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā, tātad ir divtik vērtīgas. Tagad vairāk varam paskatīties ne tikai uz to, kāda šī tradīcija bijusi, bet arī uz to, kāda tā būs, jo šobrīd jau varam runāt par jauniem spēlmaņiem – ne vienmēr gados jauniem, bet tiem, kuri vēlas šo tradīciju mācīties, pārmantot un nodot tālāk.”
Pumpurs arī atzīmē: "Runājot par mūsu tradīcijām, nekad nevaram runāt tikai par tīrām latviešu tradīcijām. Arī mazās bundziņas ir kopīga tradīcija lielākam reģionam, kurā ietilpst arī daļa Lietuvas, Baltkrievija, un
šobrīd skatāmies arī Krievijas virzienā un mēģinām saprast, jo instruments viņiem ir, bet, kā to spēlē, līdz šim mums Latvijā nav gadījies redzēt.
Tāpēc mums būs brīnišķīgi mākslinieki no Krievijas reģiona, kas rādīs savas mazo bundziņu spēles tradīcijas."
Līdzās bundziņu spēlei festivālā būs arī diskusijas un meistarklases no Lielbritānijas.
Pumpurs atklāj: "Pateicoties Britu padomes atbalstam, mums ir brīnišķīga iespēja atvest mūziķus no Anglijas, jo šajā reģionā izplatījusies tā bundziņu tradīcija, kas veidojusies Īrijā, un šī ir reize, kad runāsim ne tikai par to, kas notiek pie mums un apkaimē, bet vilksim paralēles ar tām spēles tehnikām, kādas ir pasaulē.
Tas mums palīdzēs saskatīt būtisko atšķirību, ar ko tieši Latvijas spēles tradīcijas un mūsu reģiona spēles tradīcija ir unikāla, atšķirīga, savdabīga un varbūt tieši tāpēc jo vairāk vērtīga."
Mazo bundziņu spēle ir piederīga visai plašam reģionam, tādēļ festivāla ietvaros ieskatu kaimiņtautu radniecīgajās šī instrumenta spēles tradīcijās piedāvās ne tikai Latvijas mūziķi, bet arī festivāla ārvalstu viesi no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Lielbritānijas.
Piektdien, 18. oktobrī, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē festivālu atklās angļu tradicionālās mūzikas grupas “Wren Music” koncerts. Savukārt 19. oktobrī koncertā Cēsu Izstāžu namā un svētdien, 20. oktobrī, centrā “Koka Rīga” par muzikālo baudījumu gādās Latvijas muzikantu grupas un pārējie festivāla ārzemju viesi. Festivāla koncertus, kā ierasts, papildinās lekcijas un meistarklases, kurās Latvijas un ārvalstu speciālisti interesentus iepazīstinās ar mazo bundziņu spēles paņēmieniem un katras zemes muzicēšanas tradīciju īpatnībām.
Festivālu "Dzīvā mūzika" ievadīs plaša meistarklašu programma 17. oktobrī. Tās sniegs angļu grupas "Wren Music" mūziķi, kuri strādā, lai ar savas mūzikas un darba metodēm darītu labu vietējām kopienām: viņu mērķis ir nevis koncerts, bet savu zināšanu nodošana cilvēkiem, kuri dzīvo viņu apkaimē, nelielajā mazpilsētiņā Devonas vidienē Dienvidanglijā.
"Šie cilvēki vienlaicīgi vada arī Devonas tautas instrumentu orķestri, strādā ar mandolīnu spēlētājiem un viņus māca, strādā ar vietējo kopienas kori. Tai pašā laikā viņi sniedz pakalpojumus aprūpes iestādē, kur ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, lai darītu viņu dzīvi interesantāku un daudzveidīgāku. Es un daudzi mani kolēģi saskatām, ka arī Latvijā varam mācīties no šīs pieredzes.
Tieši par to būs runa arī diskusijā, kas pirms festivāla piektdien notiks Eiropas Savienības mājā, kur mazliet parunāsim par to, kā šīs lietas uztver Anglijā, kā tās notiek pie mums, ko mēs varam mācīties, un varbūt arī kārtējo reizi apliecinot, ka ļoti daudz ko no tā mēs jau pazīstam un darām, tikai saucam mazliet citos vārdos," skaidro Pumpurs.
Lekcijas un praktiskās nodarbības festivālā "Dzīvā mūzika" notiks arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
"Šoreiz mums būs ļoti liela ārzemju dalībnieku pārstāvniecība, tāpēc bija ļoti nopietni jāpārdomā, kurus no vietējiem Latvijas spēlmaņiem aicināsim, jo arī Latvijā mazās bundziņas nākušas modē – ir daudzi, kas tās mācās spēlēt un jau dara to lieliski un virtuozi," atzīmē Pumpurs un uzsver, ka mazo bundziņu spēle cieši saistīta ar improvizēšanu:
"Nevienā mirklī muzikantam, ja viņš ir labs muzikants, nav iestudēti gājieni, ko viņš īsti kurā mirklī spēlēs. Publikas reakcija ir tā, kas no viņa izvilina vairāk vai mazāk atraktīvu spēli, tā ka katrs koncerts būs ļoti atšķirīgs un īpašs."
Festivālā piedalīsies arī Ilmāra un Sandras Pumpuru vadītās biedrības "Skaņumāja" mūziķi: "Esam sapratuši, ka arī pašai "Skaņumājai" jāpiedalās savos festivālos, un šoreiz festivālā piedalīsies veidojums ar nosaukumu "Skaņumājas muzikanti". No vienas puses, tas ļauj pašam labāk izbaudīt šo festivālu, no otras puses, tas, ka esi muzicējošs dalībnieks, pilnīgi citādāk ļauj veidot diskusiju ar citiem šī festivāla dalībniekiem."
Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties šeit.
