Austrālijā viņu sauc par muzikālu brīnumu ar neprasti emocionāli krāsainu balsi. Paša radītajā mūzikā viņš runā par saviem piedzīvojumiem un iezemiešu dzīves likstām un pārbaudījumiem, nekautrējoties skart arī dziļi personīgus tematus.
„Šis ir tālākais punkts zemeslodes ziemeļos, kur līdz šim esmu bijis. Esmu no pašas apakšas. Sajūta it kā atrasos Ziemeļpolā. Man ir auksti, bet esmu sajūsmināts, ka šeit atrodos,” saka Jamma.
Mūziķis ir no centrālās Austrālijas, Pitjantjatjaras aborigēns. Tas ir reģions starp lielo Viktorijas tuksnesi un Gibsona tuksnesi. Katra Jammas dziesma ir stāsts par viņa ļaudīm jeb Austrālijas pirmiedzīvotājiem.
„Galvenā problēma šobrīd ir Austrālijā notiekošā kalnrūpniecība minerālu iegūšanai. Mūsu cilvēkus dzen ārā no mājām, spiež dzīvot pilsētās. Man grūti uz to noskatīties, tāpēc iesaistos protesta kustībās,” stāsta mūziķis.
Muzicēt viņš sācis sešu gadu vecumā, piespēlējot tēva, Austrālijā labi zināmā aborigēnu mūziķa Īzaka Jammas grupā. Frenkam ir septiņi brāļi, viņš ir jaunākais. Savus brāļus Frenks nav saticis gadiem, jo dzīvo tālu viens no otra. Bet lielāko daļu brāļu bērnu un mazbērnu nav saticis vispār nekad.
„Tas ir liels izaicinājums man un manai ģimenei. Es dzīvoju pilsētā, bet mani radi ciltīs, aborigēnu rezervātos. Ar viņiem satiekos apmēram reizi mūžā, reizēm sazvanāmies un man iedod parunāt ar kāda rada atvasi, ko nekad neesmu redzējis,” atklāj Jamma.
Austrālijas iezemieši joprojām izjūt ciešu saikni un pienākumu pret senču tradīcijām. Pat tad, kad ieguvuši izglītību pilsētā, viņi atgriežas savās ciltīs. Jamma ir viens no retajiem, kas Austrālijas pirmiedzīvotāju kultūras vēstījumu aiznesis tik tālu pasaulē. Piebildīšu, ka Frenks ir viņa skatuves vārds, viņa mātes dotā vārds apzīmē kādu no lielākajām varānu sugām, kuru Austrālijā ir ap 40.
Frenks Jamma 8.maijā uzstāsies Vidzemes koncertzālē "Cēsis".
