Ar mazo ciematiņu Īli Auces upes krastos saistīts starptautiski pazīstamā latviešu tenora un Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Vītiņa vārds. Te viņam piederējusi māja un pat pilskalns. Godājot savas dzimtas priekšteča piemiņu, dziedātāja un diriģente Nora Kalniņa Īlē tradicionāli pulcina citur nedzirdētas programmas salikuma baudītājus.
"Man vienmēr šis itāļu spirdzinošais baroks ir saistījies ar svētkiem, ar kaut ko tādu dzirksteļojošu, un man gribējās atzīmēt šo piecgadi ar ļoti dzirkstošām ārijām un duetiem, tamdēļ tas bija Vivaldi un Hendelis, un mazāk zināmais Ristori, kurš arī bija ļoti vitāls. Tad es sapratu, ka atjauno baznīcu, un skaidrs, ka baznīcā mēs dziedāsim garīgo mūziku – vācu agrīnais baroks," stāsta Vītiņa dzimtas pārstāve, dziedātāja un diriģente Nora Kalniņa.
Šoreiz vienā vakarā sarūpēti trīs koncerti. Kad pirmais Īles luterāņu baznīcā izskanējis, baroka instrumenti, mūziķi un klausītāji tālāk mēro ceļu uz divus kilometrus attālo Spārnu pilskalnu.
"Tā atmosfēra, kas šeit valda, ir tik maģiska, varētu teikt, ka bija liels prieks šeit uzstāties un dziedāt, un klausīties, kā piemēram, man bija ārija ar maziņiem putniņiem un tieši tur vari arī dzirdēt putniņus, tā ka brīnišķīgi," atzīmē dziedātāja Ieva Sumeja.
Piecus gadus un arī turpmāk satikšanās datums nemainīgs – 21. jūnijs. Tajā savulaik Jānis Vītiņš svinējis savus vārda svētkus, bet sieva Erna dziedājusi saulgriežu dziesmas. Šogad Spārnu pilskalnā senču tradīcija atdzimusi.
"Tas, ka dabā, tā jau ir kaut kāda cita sajūta. Mēs nesen bijām arī uz Dobeli, uz to ceriņu koncertu, un tas jau kaut ko dod vēl klāt pie tā koncerta, ka tas notiek dabā. Latvijas daba jau tik skaista, un ceļš līdz šai vietai bija arī ļoti skaists," pauž koncerta klausītāja Vita Šteinberga.
"Salasījāmies no Auces pensionāru biedrības, autobusu paņēmām un atbraucām skatīties. Brīnišķīgs, vispār izdevies ļoti vakars, patīkams. Koncerts tāds aizraujošs," par koncertu saka Aivars.
"Katru reizi, kad es esmu Latvijā – mēs braucam no Hamburgas –, tas ir vienkārši burvīgi izbaudīt dabu, šo kalnu, mūziku. [..] Cik burvīgi – šeit notiek kaut kas, un šis ir enerģisks punkts, kur es jau redzu attīstību šajā ziņā, jo baznīca tiek atjaunota, cilvēki sazinās, viņi vairojas šeit, un man ir liels prieks, un es ceru, ka šis pasākums augs un taps par lielu mūzikas pasākumu," teic koncerta klausītāja Maruta.
