Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Oficiāli pārdotas vairāk nekā četri miljoni vinila plašu un kompaktdisku, un tas joprojām ir pārsteigums gan pašam māksliniekam, gan mūzikas biznesa speciālistiem. 1975. gadā tapušais ieraksts tika uzskatīts par neveiksmju sakritību, tāpēc tika atcelti tā reklamēšanas pasākumi. Taču rezultāts bija pretējs.
Kas īsti notika Ķelnes koncertā? Visupirms tam gluži vienkārši nevajadzēja notikt, zinot Džereta neprognozējamās emocionālās reakcijas un diezgan prognozējamo viedokli gadījumos, ja kaut kas neliecināja par pienācīgu gatavību koncertam. 24. janvāra vakars 1975. gadā Ķelnes opernamā bija tieši šis gadījums.
Tikai pateicoties ļaužu pārpilnajai koncertzālei un vēl dažiem aspektiem, Džerets vienpadsmitos vakarā tomēr sēdās pie koncertam ausīmdzirdami nesagatavotā instrumenta, lai nospēlētu ierasti brīvas improvizācijas koncertu.
Tas tomēr tika ierakstīts un arī izdots, lakoniski nodēvējot dubultplati par "The Köln Concert". Par netipisku reklāmu kļuva ap koncertu uzburtās leģendas. Ķelnes koncerts bija pēc skaita piektais Kīta Eiropas tūrē. Tolaik izdevniecības ECM vadītājs Manfrēds Eihers pats vadāja mākslinieku no koncerta uz koncertu ar savu nelielo "Renault R4" markas automobili. Ķelnē abi ieradās ar nokavēšanos un noguruši pēc ilga pārbrauciena no Lozannas Šveicē.
Brauciena nomocītajam un ierasti nekavējošajam Džeretam tika paziņots, ka noticis pārpratums un pieteiktā "Bösendorfer 290" flīģeļa vietā, kas sagatavots koncertam stāvēja opernama pagrabā, tehniskais personāls uz skatuves nogādājis tā mazāko brāli, ko izmantoja kora mēģinājumiem. Turklāt ne jau pirmo gadu.
Instruments bija ne tikai nolietots, bet arī nedaudz atskaņojies, un tam netrūka arī defektu labajam pedālim, kā arī dažiem taustiņiem. Šāda kļūme bija izskaidrojama ar to, ka opernams mēdza šo instrumentu piedāvāt džeza mūziķiem, taču Džerets nav un nebija tipisks džeza mūziķis, kurš būtu pieradis pieņemt šādu attieksmi un pielāgoties.
Brīnumainā kārtā Kīts tomēr piekrita uzstāties, jo, iespējams, jutās vainīgs par nokavēšanos. Pats viņš tā vakara izjūtas nav komentējis, vien paziņojis, ka toreiz nospēlējis pārāk daudz nošu.
Eihers savukārt bija satraukts par faktu, ka Kīts atkal bija sūdzējies par nepārējošām muguras sāpēm, kas situāciju nekādi nepadarīja labāku. Neskatoties uz iekavēto vakara sākumu, Džerets gan negrasījās uzreiz kāpt uz skatuves, bet kopā ar Manfrēdu aizdevās vakariņās uz itāļu restorānu. Iespējams, ka tieši itāļu šefpavāra veikli pagatavotā maltīte izglāba šo koncertvakaru.
Kīts uzbruka mazajam "Bösendorfer" vectētiņam no negaidītām pusēm, ņemot vērā tā defektus un saglabājot maksimālu koncentrēšanos. Viens no visu laiku neparastākajiem pianistiem tajā vēlajā vakarā Ķelnes opernamā improvizēja pat viņam līdz šim nedzirdētā intensitātē un izvēloties tās harmoniskās opcijas, kas bija pieejamas.
Rezultātā kritiķi un klausītāji koncerta ierakstā saklausīja diametrāli pretējas lietas – vieni apgalvoja, ka tur ir atsauces uz Šūbertu (atcerēsimies, ka Džerets allaž mitis kaut kur pa vidu starp džeza un klasiskās mūzikas pasauli), citi slavēja inovatīvus džeza risinājumus. Atradās arī skeptiķi, kuri apgalvoja, ka tas viss ir mārketinga triks un Kīts ir sagatavojis programmu patiesībā preparētām jeb t.s. sagatavotām klavierēm.
