Albumā "Super" ir vienpadsmit dziesmas, kas sulīgā, iztēli kairinošā valodā atklāj izklaides dzīves ainiņas, kuru varoņi nonāk dažādās bīstamās un amizantās situācijās. "Singapūras satīna" pamatauditorija joprojām ir aktīvie tusētāji. Ja iepriekšējais albums "Stoks" lielā mērā bija ielu notikumu iedvesmots, tad "Super" ir par klubu dzīvi, un attiecīgi tam ir lielāka deju mūzikas ietekme. "Singapūras satīna" pirmsākumi ir meklējami jau pirms astoņiem gadiem, un laika gaitā grupa ir kļuvusi "radio draudzīgāka", tomēr arī "Super" ir atrodama nodeva pirmsākumiem, ar dziedātāja Dona līdzdalību izspēlējot, iespējams, lielāko joku šajā albumā. Singla "Čiu Riu" īpašais viesis ir Gustavo, savukārt albuma skanīgākajā singlā "Labvakar" grupai pievienojies mūziķis un producents Ricky Done Did It!. Laika gaitā katrs no "Singapūras satīna" dalībniekiem sevi pieteicis atsevišķi, bet joprojām viņus vieno vīru draudzība un arī īpaši skatuves vārdi. Šoreiz "Super" tapšanas aizkulises atklāja un pārdomās par repa attīstību dalījās Jumbo un Limo.
Aiga Leitholde: Bieži vien var dzirdēt apgalvojumu, ka reps ir maskulīns mūzikas žanrs. Kā jūs uz šo apgalvojumu skatāties?
Jumbo: Jāskatās no apgalvojuma autora perspektīvas.
Limo: Manuprāt, reps ne tuvu nav tik maskulīns, kā tas bija pirms desmit gadiem. Tagad repā parādās, piemēram, melodiskāki piedziedājumi, dziedāšana – tas agrāk nebija iedomājams.
Jumbo: Jā, tas vairāk saistījās ar R&B žanru. Šobrīd robežas ir izplūdušas, kā, piemēram, mūsu albumā ir dziesma "Libido". Skaidrs, ka dziesmā ir maskulinitāte, bet skatījums un pārdzīvojums ir neierastāks.
Džeki arī vairāk nedomā, ka būs kruti tikai tad, ja darīs vīru lietas. Džeki vairāk atver savu iekšējo pasauli. Un tad vēl jautājums – ko mēs saprotam ar maskulinitāti hiphopā?
Mēs varam daudz par to filozofēt. Mūsu grupas piegājiens hiphopam jau sākotnēji ir bijis neordinārāks, tagad tas ir noslīpētāks, bet joprojām debils, ja var atļauties tā teikt.
"Singapūras satīnu" jāapsveic ar ļoti veiksmīgiem singliem: "Degviela" un "Labvakar" ir straumētākās dziesmas Latvijā vēl pirms šī albuma iznākšanas. Un tad klausītāji iepazīsies ar albuma otru pusi.
Limo: Mums tā ir bijis visos albumos – ir bijis lielais hits, kuru klausās zaļumballēs, un tad ir B puse pilnīgi pretējā noskaņā.
Jumbo: Tieši tādēļ singli ierasti ir albuma sākumā. Ja klausītājam tiešām interesē "Singapūras satīns", tad arī viņa pacietības limits būs atšķirīgāks, viņš albumu noklausīsies līdz beigām – tās mūsu "vecā stafa" (agrīnā daiļrade – red.) fanam būs kā saldais ēdiens. Kā jebkurā dramaturģijā arī šajā albumā ir augšas un lejas, bet kulminācijā – "Bez apenēm", "Stulbs un bīstams" – tiek sasniegts pīķis, un beigās "P.S." ir ar smaidu.
Vasarā runāju ar "Singapūras satīna" fanu, kurš pie reizes ir arī sportists. Viņš sacīja, ka "Satīna" mūzika iedod labu adrenalīnu pirms došanās spēles laukumā.
Limo: Ja vēl dziesmu saturs būtu atbilstošs!
Jumbo: Ja taisīsi dziesmas par laikapstākļiem, tām nebūs šāda efekta.
Limo: Ja taisīsi dziesmas par skriešanu vai svaru cilāšanu, tad būs par konkrētu.
Jumbo: Ja mēs runājam par maskulinitāti repā, tad šis varētu būt piemērs: "es ceļu uz grudaka 100 kīlo". Vienmēr ir patīkami, kad dziesma līdz galam aiznes enerģijas lādiņu. Kad koncertos cilvēki izdzird "Degvielas" ievadu, viņi zina, kāds brīdis ir pienācis.
Man ir sava teorija par "Singapūras satīna" veiksmi – manuprāt, tā meklējama dejas mūzikas elementos. Kā zināms, pasaules mērogā deju mūzika ir ļoti aktuāla, komerciāli veiksmīga. Latvijā mums ir savi deju mūzikas grandi, tomēr žanra attīstība ir tāda neviennozīmīga. Šķiet, "Singapūras satīns" šobrīd turpina deju mūzikas grandu tradīciju, pēc kuras klausītāji šo gadu laikā ir bijuši noilgojušies.
Limo: Man liekas, ir pienācis tas brīdis, kad reps un deju mūzika dabiski ir saauguši. Iepriekš šie žanri ir bijuši nodalīti.
Jumbo: Vai arī hiphopa dziesmām ir bijis deju mūzikas remikss.
Limo: Tagad paaudze, kas repu klausījās no paša sākuma, ir izaugusi un sapratuši, ka arī viņiem vajag deju mūziku. Agrāk likās, kā tu reposi un dejosi vienlaicīgi – ir jāizvēlas viens vai otrs.
Tagad ir daudz vairāk cilvēku, kas zina repu, līdz ar to mūzikā var iekļaut deju mūzikas elementus un auditorija to sapratīs.
Jumbo: Dekonstruējot abus žanrus, abos ir uzsvars uz ritmu, enerģija. Šajā albumā es arī gribēju, lai mums būtu vairāk deju mūzikas elementi, un šeit ir jūtams arī mūsu producenta Nika Evalda pirksts. Arī viņš ir bijis elektroniskās mūzikas iedvesmots.
Šajā kontekstā jāpiemin dziesmas "Pāris bāri", kas pārsteidz ar savu negaidīto attīstību, un "Stulbs un bīstams", kur ir izmantots pašmāju deju mūzikas hita Ladybird "Dangerous to Me" sempls.
Jumbo: "Pāris bāri" bija vienā skanējumā, paldies Nikam par to, ka viņš sadzirdēja, kā to papildināt, atrada to "odziņu". Savukārt "Stulbs un bīstams" ir kulminācija, uz kuru ir vedušas pārējās dziesmas. Šī ir dziesma, kurā gājām uz maksimumu. Strādājot ar mums, maksimumu ir grūti sasniegt, jo vienmēr atrodas vēl kaut kas, ko pievienot. Par šo dziesmu liels kompliments jāsaka bītmeikerim NiklavZ, kurš mums šo ideju atnesa. Šķiet, viņš juta, ka mēs būsim tie "stulbie un bīstamie", kas paņems šo bītu un uztaisīs dziesmu.
Limo: Sākotnēji tas bija tīri hiphopa pavadījums. Tad Jumbo bija ideja, ka varētu taisīt nevis klasisko repa piedziedājumu, bet tā vietā ielikt reiva dropu.
Jumbo: Kas attiecas uz semplu, bērnībā manam mazajam brālim tā bija mīļākā dziesma, tā skanēja uz riņķi vien! "Dam Dam Dam Dudi Dudi Dam Dam" manā galvā ir iededzināts! Nesvarīgs, bet jautrs fakts.
Kā "Singapūras satīna" albumā nokļuva Dons? Aizkulisēs runā, ka viņam esot laba humora izjūta, tagad mēs varam to izbaudīt publiski.
Limo: Viņam ir ļoti laba humora izjūta. Viņš mums, puikām, pastāstīja, kā lietas vajag darīt. Paldies "Universal Music" par to, ka mēs varam ar viņu vienā telpā satusēt. Kā jau dziesmā "P.S." tiek ziņots – 2024. gada martā taisīsim koncertu "Palladium Rīga", kam Dons ir devis savu atbalstu. Viņš ir atsaucīgs, ar humora izjūtu, cilvēks, uz ko skatīties un iedvesmoties, kā viens cilvēks var tā izsisties.
Jumbo: Atšķirībā no mums.
Viņš šahu spēlē, varbūt tāpēc arī šīs spējas.
Limo: Visticamāk. Mēs cirku nevarējām nospēlēt, kad mums bija galda spēļu vakars.
Un Dona klausītāji sapriecāsies, ka dziesmā "Bez apenēm" būs dzirdams Dons, un tik tiešām bikses būs nost!
Limo: Tas ir par to, kā pārsteigt cilvēkus ar kaut ko negaidītu. Kontrasti! Iepriekšējā albumā izdevām "Blingus", kas bija radio hits, tas tika savienots ar "Bambaleo", kam sekoja "Toksisks", kur viss ir slikti, ko tu dari. Šajā albumā ir "Čiu Riu" ar Gustavo, "Degviela", "Augsts asinsspiediens", "Labvakar" – tu ej pa kalniem un nezini, kas būs tava nākamā kustība.
Jumbo: Lai nav tā, ja viena dziesma ir aizgājusi, nākamo taisām pēc tās pašas receptes.
Jāapsveic jūs ar iepriekšējā albuma "Stonks" panākumiem – pa šiem gadiem albuma abām versijām ir 10 000 000 straumējumu. Esat no albuma izspieduši maksimumu. Kā izjūtat šo darba un radīšanas balansu?
Limo: Man gribētos vairāk sēdēt dziesmu rakstīšanas nometnē un domāt idejas, nekā gadu tās likt kopā, lai albumu varētu izdot, kasīties par detaļām, un uz beigām es vairs negribētu to klausīties. Gribu nākamā albuma dziesmu rakstīšanas nometni.
Jumbo: "Satīna" sākumā nekam nebija filtra.
Ar katru gadu ceļot kvalitātes latiņu, papildu darbs jāieliek arī tajās lietās, kuras nevienam nepatīk darīt. Tajā pašā laikā bez šīm lietām nebūtu mūsu attīstības. Tas ir balanss.
Limo: Jā, ir jābūt balansam. Jābūt tiem momentiem, kad ar džekiem sēžat burbulenē un runājat pa dzīvi un visi ir mazliet iereibuši un spļauj ārā karstas idejas.
Jumbo: Piemēram, "Degvielu" sākām rakstīt 2022. gada janvārī Helsinkos, un cilvēki šo dziesmu tikai tagad klausās. Mūsu kartotēkā tā ir divus gadus. Klausīties dziesmu, kad tā ir kļuvusi populāra, bet tev tā sen ir apnikusi, ir dīvaini. Visu laiku gribas radīt ko jaunu. Kad mums nebūs šādas vēlmes, tad būs jāmet krusts pāri.
Limo: Vēlme radīt ko jaunu rodas tad, kad ar čaļiem sanākam kopā un labi pavadām laiku.
Jumbo: Un to jūt dziesmās.
Starp citu, kā jūs, "Singapūras satīns", satikāties?
Jumbo: Mēs satikāmies nejauši "Ūsās", kas bija hiphopa bārs Vecrīgā. Mūs vienoja sajūta, ka esam talantīgi bēdu brāļi, kuri darbojas katrs pa savam. Mūsu kopā sanākšana iedeva to sajūtu "mēs esam super grupa, jo mēs esam super", un super ir tas, ka dieviņš, liktenis vai laimes māte deva mums iespēju satikties un saprast, ka kopā varam vairāk. Ja nebūtu Jankas (Jānis Krīvēns jeb Krivenchy) bezbailības, naivuma un stulbuma.
Limo: Viņam bija pilnīgi neadekvātas idejas.
Jumbo: Kurām mēs pavilkāmies līdzi.
Limo: Šī brīža situācijā mani Jāņa Krīvēna 2015. gada beigu stāsts neaizrautu.
Jumbo: Iedomājies – pie tevis atnāk čoms un saka, mēs tagad dibināsim repa grupu!
Limo: Taisīsim miksteipu vienas nakts laikā! Bet tajā laikā nevienam īpaši nebija ko, zaudēt. Es toreiz vēl braucu uz smagajiem, man bija panīkusi andergraunda repa karjera.
Jumbo: Es biju no augstskolas aizgājis. Visiem bija savas nianses. Sākumā mums nebija doma par koncertiem un desmit albumiem. Tas vienkārši notika, un mēs to pratām noturēt. Cilvēki mums uzdāvināja savu klausījumu, no tā esam spējuši kaut ko uzbūvēt. Tagad straumēšanas topā mūsu singli ir pirmajās trīs vietās – kaut ko mēs darām pareizi. Ja nebūtu šī nejaušā satikšanās, Jāņa Krīvēna naivuma un spītība. Ja nebūtu klausītāji un arī ansis, kurš mums palīdzēja producēt un mācīja par skaņu, Niks, kurš vienmēr uztraucas par to, lai dzīvajā mēs skanam labi, "Universal Music", kas visam iedeva pamatīgumu –
mums ir sasodīti paveicies! Jebkurā brīdī tas var pazust, tādēļ viss, ko tu vari darīt – būt pateicīgs un izbaudīt, dot visu, lai saņemtu atpakaļ!
