Lai arī, kā saka pats komponists, mūziku sācis mācīties krietni vēlu – vien četrpadsmit gados apgūdams nošu lasību – tas nav sevišķi kavējis viņa profesionālās karjeras attīstību pēcāk. 1964. gadā Šmīdbergs absolvē Ventspils mūzikas skolu un iestājas LVK (tagad LMA) Kompozīcijas nodaļā, kur ilgi mācīties gan nav lemts, jo divus mēnešus vēlāk viņš tiek iesaukts dienestā Moldovā. Tomēr īsajā studiju laika posmā viņam paspēj izveidoties īpašas attiecības ar profesoru Ādolfu Skulti, kuras turpinās, Šmīdbergam atsākot studijas LVK kompozīcijas klasē. Skulte intervijā radio 1999. gadā raksturojis Vilni Šmīdbergu kā ārkārtīgi nopietnu cilvēku, kas rada laikmetīgu un sarežģītu mūziku.
Dienesta laikā Moldovā Šmīdbergs iepazīstas ar Gunāru Šimku, ar kuru kopā, atgriezies mājās, dibina ārtroka grupu "Katedrāle", tā liekot pamatus latviešu rokmūzikai. Liela autoritāte grupai bija britu rokgrupa "The Beatles", un, kā atminas Gunārs Šimkus, "mūsu Liverpūle bija Bauska". 1971. gadā Šmīdbergam, nespējot apvienot uzsāktās studijas konservatorijā ar "Katedrāles" darbību, grupu nākas pamest, turpmākajos gados tai izšķīstot pavisam. Vien 2021. gadā Šimkus un Šmīdbergs atkalapvienojs, uzstājoties koncertā "Katedrāle un roks" Lielajā ģildē un izpildot grupas dziesmas.
Gunārs Šimkus stāsta, ka nespējot atcerēties Šmīdbergu bez zīmuļa vienā un nošu blociņa – otrā rokā.
"Viņš bija īsts komponists," stāsta Šimkus, "viņš visu laiku rakstīja mūziku – mūzika viņa galvā bija bez mitas".
Pēc konservatorijas absolvēšanas Šmīdbergs uzsāk savus, turpmākajos dzīves gados bieži atkārtotos, braucienus uz komponistu jaunrades namu. Vienā laikā ar komponistu tur uzturas arī Pēteris Vasks, kuru Šmīdbergs atminas, kad viņam tiek vaicāts par to, kas radošajā darbā viņam sagādā grūtības: "Man ar idejām allaž ir švaki gājis. Atceros, kā teicu Pēterim – es galīgi neko nevaru uzrakstīt, ko lai dara? Un Pēteris man atbildēja – bet ir tik brīnišķīga daba, tik kolosāla, paskaties! Mums taču ir meži, skaisti meži! Vai tu nevari iedvesmoties no tā?" Tā radās "Meža poēma", viena no agrīnākajām viņa partitūrām.
"Meža poēma" iespiedusies prātā arī diriģentam Imantam Resnim – partitūras prasījušas daudz darba un izdzērušas daudz asiņu. "Vilnis Šmīdbergs tad vēl bija savā meklējumu periodā – ne muzikālā izteiksmē, bet profesionālā rakstības valodā". Diriģents gan augstu vērtē Šmīdberga elastību, to, cik uzņēmīgs viņš bijis pret labojumiem un cik viegli ar viņu allaž bijis strādāt. Jautāts par to, kur gan šajā latviešu neoromantisma laikā pieskaitīt Šmīdbergu, diriģents prāto, ka "no savas iedabas jau aizbēgt nav iespējams – Vilnis gan pēc savas dabas, gan savos darbos ir ekspresīvists".
1977. gadā Šmīdbergs izveido grupas "Sīpoli" pamatsastāvu, kam nosaukums gan iegūts vēlāk, un uzaicina tajā Mārtiņu Braunu, gadu vēlāk no grupas aiziet. Turpmākajos gados strādājis gan par skaņu režisoru skaņu plašu firmas "Melodija" Rīgas studijā, gan Latvijas Radio, TV un Telefilmā, vadījis dažādus pašdarbības kolektīvus, strādājis par deju ansambļa "Daile" muzikālo vadītāju un spēlējis Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pūtēju orķestrī.
Kopš 1992. gada Šmīdbergs strādā par pasniedzēju Juglas mūzikas skolā, bet, kopš 1998. gada – kad, kā atminas pats, viņam, pēc kāda laika, ko pavadījis nerakstot mūziku, nācies konfrontēties ar apjausmu, ka nerakstīt viņam nav iespējams – raksta nepārtraukti.
Šmīdberga sarakstīto darbu skaits ir apjomīgs, tomēr noteikti jāpiemin vismaz trīs – simfonija pūtēju orķestrim, par ko iegūta "Lielā mūzikas balva 2010", Koncerts alta saksofonam un orķestrim, par ko saņemta AKKA/LAA Autora balva 2014. gadā, kā arī oratorija "Ugunsskrējiens", kas izskanējusi divkārt – 1988. gadā diriģenta Imanta Rešņa vadībā un 2019. gadā orķestra "Rīga" galvenā diriģenta Valda Butāna vadībā.
Trešā simfonija, kas rakstīta pūtēju orķestrim, komponistes Ilonas Breģes skatījumā raksturojama ar vienu vārdu – monumentāla. To 2010. gada 14. jūnijā, Šmīdberga dzimšanas dienā, diriģēja Andris Poga – tas arī bijis viņa pēdējais koncerts kā orķestra "Rīga" mākslinieciskajam vadītājam. Arī viņa interpretāciju Breģe vērtē kā izcilu.
Oratorija "Ugunsskrējiens" jauktajam korim un orķestrim ar Jāņa Petera, kā arī latviešu tautasdziesmu tekstiem, ir mūzika par tautu, kas piedzīvo vēstures griežus. "Kas tik te nav gājis pāri – zviedri, poļi, krievi un vācieši – mēs esam kā slieksnis austrumiem un rietumiem," par oratoriju stāsta pats komponists, "varētu to arī saistīt ar 1940., 1941. gada notikumiem, Sibīrijas izsūtīšanām…"
Runājot par Šmīdberga profesionālo darbību, nevar nepieminēt viņa aranžēšanas, instrumentēšanas darbu – viņa augsto izcilības un meistarības līmeni tajā piemin visi, kam vaicāts pastāstīt par komponistu. Komponists Imants Zemzaris raksturo Šmīdbergu kā cilvēku, kurš
brīnišķīgi sajūt un izjūt simfonisko orķestri, izprot katru instrumentu – orķestris viņam skan galvā, sirdī un dvēselē.
Komponiste Ilona Breģe skumst, ka nav aranžēšanas kursa akadēmijā, jo "lielāka meistara par Vilni šajā sfērā Latvijā nav". Breģe uzsver arī to, ka komponists allaž ir klāt visos mēģinājumos, kuros tiek iestudēts kāds no viņa skaņdarbiem.
Pats komponists par savu darbu aranžēšanā stāsta, ka dara to daudz, jo "tā visa ir manis paša skola, man nav bijusi izdevība mācīties kaut kur, pie kaut kā, no kaut kā. Esmu pats mācījies no savām kļūdām". Šo spēju mācīties no savām kļūdām novērtē visi, kam bijusi iespēja ar Šmīdbergu sastrādāties, jo īpaši – paša dēls Ralfs Šmīdbergs. "Viņš ar lielu kritiku pieiet pats pret sevi, savu darbu – viņš mācās no savām kļūdām un cenšas allaž sasniegt labāko rezultātu".
Komponists Imants Zemzaris, vaicāts aprakstīt, kādu skaņdarbu viņš rakstītu kā veltījumu Šmīdbergam, stāsta tā: "Tas būtu mierīgs darbs, lēnā tempā, klusinātā dinamikā – kā vakara nomierinošā tēja. Tas vēlētu Vilnim labu – lai viņš atbrīvojas no sirdsēstiem un dzīves negatīvajiem iespaidiem, lai iegūst dvēseles mieru un – lai raksta. Lai strādā."
Lielās mūzikas balvas ceremonija notiks 12. martā Latvijas Nacionālajā operā. Pasākumam tiešraidē no pulksten 19.00 varēs sekot līdzi portālā LSM.lv un Latvijas Radio 3 "Klasika", savukārt no 21.10 pārraide būs skatāma LTV1.
