Vai zini?

Vai zini, kādi bija modes untumi Jelgavā gadsimtu griežos?

Vai zini?

Vai zini, kas bija Latvijas valsts pirmā diplomātiskā dāvana?

Vai zini, kā tiek gleznotas Jēzus Kristus un Dievmātes ikonas?

Vai zini, kā tiek gleznotas Jēzus Kristus un Dievmātes ikonas?

Vārds ikona tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – tēls, attēls. Kristus ir pirmā ikona, vienīgais Dieva attēls. Vēstulē kolosiešiem  lasām: "Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais." (Kol.1:15) Tāpēc būtībā visa ikonogrāfija ir kristocentriska – Kristus ir pirmā ikona. Visas pārējās ikonas tā vai citādi ir saistītas ar Kristu.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Dievu mēs neesam redzējuši un nevaram attēlot. Otrais bauslis mums arī aizliedz attēlot Dievu. Tas vēstī: "Netaisi sev elku tēlu!" (2. Moz. 20:3-4) Bet, kad Dieva Vārds – Trīsvienīgā Dieva, Otrā Persona, Dieva Dēls – iemiesojās, pieņēma cilvēka dabu un izskatu, tapa redzams, tas neizbēgami kļuva arī attēlojams. Ikona ir redzams Kristus iemiesošanās apliecinājums, "Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū un mēs skatījām Viņa godību" (Jņ. ev. 1:14).

Turklāt attēlojam Kristus cilvēcisko, acīm redzamo dabu, Viņa dievišķā daba joprojām paliek mūsu prātam un redzei neaptverama.

Centieni attēlot Dieva Dēlu radījuši dažādus Kristus ikonogrāfisko tēlus jeb tipus. Tomēr visām šīm ikonām ir kopīgas raksturīgās iezīmes, kurām ir jābūt Kristus ikonogrāfijā.

Bībelē mēs neatrodam precīzu Jēzus izskata aprakstu. Tāpēc viņa ikonogrāfija balstās uz tā saucamajiem Kristus "ne rokām darinātajiem" tēliem. Baznīcas tradīcijā ir vairākas liecības, kas vēstī par brīnumainu Kristus sejas nospiedumu rašanos uz audekla.  Balstoties uz šiem tēliem, tapa pirmās ikonas, kuras cauri gadsimtiem kalpo par paraugu ikonu gleznotājiem. Tajās Kristus tiek attēlots ar patumšiem, savītiem matiem, garenu seju, slaidu degunu un nelielu bārdiņu.

Kristus Pantokrators (gleznojusi Evija Rudzīte)

Kristum ikonās vienmēr ir nimbs ar krustu tajā. Nimba apaļā forma simbolizē mūžību, bet krusts tajā simbolizē Kristus krusta ciešanas. Trīs redzamajos krusta galos ir grieķu vai baznīcslāvu burti, kas nozīmē "esošais" – Dievs, runājot uz Mozu no degošā ērkšķu krūma, sevi dēvēja kā "es esmu, kas es esmu” (2. Moz. 3:14). 

Abās pusēs nimbam izkārtojas burti "IC XC" – saīsinājums vārdiem "Jēzus Kristus".

Kristus Pantokrators Debesu sfērā (gleznojusi Evija Rudzīte)

Kristum ir tā laika tradicionālais vīriešu apģērbs – himatijs jeb apmetnis zilā, zilzaļā krāsā, un apakštērps – hitons, kas ir purpura krāsā. Apģērba krāsa atklāj Kristus divas dabas. Ķēnišķais purpurs simbolizē Kristus cilvēcisko dabu, zilais – dievišķo dabu. Pāri plecam lente, kas norāda uz Kristus īpašo mesiānisko lomu. Šāds apģērbs raksturīgs Kristus Pantokratora tēlam. Kristus labā roka parasti attēlota svētījošā žestā. Kreisajā rokā – atvērts vai aizvērts Evaņģēlijs.

Par Dievmāti mēs varam uzzināt no apokrifiskajiem tekstiem. Arī Dievmātes ikonogrāfijā var izcelt vairākus tipus. Tomēr ir raksturīgas detaļas, kurām noteikti jābūt Dievmātes ikonās. 

Dievmātes ikona Tolgas (gleznojusi Evija Rudzīte)

Tas ir viņas sarkanbrūnais jeb purpura maforijs – tradicionālais tā laika precētu jūdu sieviešu apģērbs, rotāts ar zelta malu un ornamentālām zelta bārkstīm. Un trīs ornamentālas zelta zvaigznes uz pieres un pleciem kā viņas mūžamjaunavības zīme. Neiztrūkstoši – nimbs un uzraksts. Pārsvarā vienmēr Dievmāte savās rokās tur Kristus Bērnu.

Dievmātes ikona Eleusa (gleznojusi Evija Rudzīte)

Bērna apģērbs pārsvarā ir sarkanbrūns, caurvīts ar zelta līniju ornamentu jeb štrihu, ko sauc par asistu. Tas simbolizē dievišķo neradīto gaismu, kas visu piepilda un caurvij. Atgādina arī par Kristu kā Pasaules Gaismu.

Dievmātes ikona Zīme (gleznojusi Evija Rudzīte)

Atkarībā no detaļām, Mātes un Bērna pozas, žestiem un kustības mēs atpazīstam kādu no Dievmātes ikonogrāfiskajiem tipiem, sižetiem vai nostāstiem. Tomēr visiem Dievmātes tēliem cauri vijas viņas bezgalīgā un sirsnīgā mīlestība pret savu Dēlu, iekšējās garīgās skumjas un apcere, apzinoties gaidāmās Kristus Krusta ciešanas, svēta pateicība un pazemība Dieva priekšā par godu būt par troni Visuaugstākajam, par klēpi Neaptveramajam, par kāpnēm un durvīm, caur kurām pasaulē ienāk Pestītājs.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti