Ienākot "Istabā", ikviens apmeklētājs tiek aicināts apsēsties vecajos tramvaja krēslos, paskatīties ārā pa logu un ļaut sev tikt ievilktam citā laika nogrieznī. Tajā, kad tramvaja sēža izelpoja pečkas karsto dvašu un leduspuķes uz loga bija tās, kas diktēja 3D modi.
Meistara roku apmīļoti, mūžīgo jaunību garantējošās substances sasūkušies vecie tramvaja krēsli ir atdzimuši kā fēnikss no pelniem. Jura Jakšpētera interpretācijā tie elpo gaismu, ļauj atsaukt atmiņā 1940.-1950.gadu dizaina tīrās līnijas un izaicina kolektīvi akceptēto izpratni par sabiedrisko estētiku un pilsonisko ērtību.
Kad iejušanās garāmslīdoša tramvaja pasažierī ir notikusi, izstāde piedāvā sarunu ar sevi un Lindas Daņiļevskas gleznām. Daņiļevska sev raksturīgajā, krāsu toņiem nekautrīgi uzziedēt ļaujošajā rokrakstā radījusi iztēli kairinošu mozaīku jeb sešus skatus pa logu. Lindas gleznās šķietamais telpas tukšums un kontrastējošais krāsas blīvums sapurina iztēli, atstājot gana daudz vietas personiskam, atmiņās sakņotam piedzīvojumam. Daņiļevskas gleznās, šķiet, atdzīvojusies "Aurora Beoralis" jeb Ziemeļblāzmas vizmojošā netveramība, pāts pirmdienas rīts vai simttoņu pelēcība, epizodes, kurā katrs ir saskatījis un izdzīvojis ko savādāku. Kā jau skatoties garāmslīdošu logu rindā.
Šī ir otrā Lindas Daņiļevskas un Jura Jakšpētera personālizstāde galerijā "Istaba", kas tapusi tandēmā. (Pirmā – “Dzīve pie galda” 2009. gadā). Nu Juris Jakšpēteris radījis brendu “Jakshpeter Wood”, turpinot paust savu dzīves filozofiju, strādājot ar koku.
Izstāde “Garāmbraucot” galerijā "Istaba" skatāma līdz 4. aprīlim.