Jubilejas priekšvakarā mākslinieks prognozē, ka 65 svecītes tortē nebūs
„Es dzimšanas dienas nesvinu," saka Sidars. „Es esmu laimīgs, ka man tik daudz gadu, bet kur daudz – sešdesmit pieci, tas ir maz, paldies dievam, ka ir veselība, kustība uz priekšu!"
Pētera pazinēji teic, ka tieši kustība ir mākslinieka daudzveidīgās daiļrades „atslēgas vārdi".
Tā spēja neapstāties, sevi neatražot, tā dinamika, un spēja ieraudzīt kaut ko jaunu – acis plati vaļā, tas tad arī ir tas viņa jaunības eliksīrs," atzīst Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja departamenta vadītāja Inese Baranovska.
Apbrīnas vērta ir Pētera Sidara asredzība un asprātība mākslas darbā pārvērst jebko, ko viņš ierauga – Alsungas lakatu, filmas lenti, kūdras podiņus, čūsku ādas vai pat vārnu kakas.
„Tas ir man viens no labākajiem materiāliem, ko esmu atradis, un es ar viņu tagad tā vien strādāju, jo man pēc diviem gadiem būs liela izstāde „Arsenālā"," stāsta mākslinieks.
Savulaik 80.gados Pēteris Sidars ieaauda metālu tekstilā un veidoja lielformāta sietspiedes grafiku, kā arī radīja tehnikas, ko vēlāk pārņēma citi.
Pēteris ir ļoti dāsns. Mīl dāvināt savus darbus, mīl komunicēt ar cilvēkiem, varētu teikt, paldies Dievam, viņā nav šī latvieša intravertuma," mākslinieku raksturo Baranovska.
„Ja man ir prieks, tad prieks dara ko? Laimīgu! Tad es gribu teikt ko, ka esmu laimīgs, ka man ir vēl iespēja strādāt," atzīst Sidars.
