Caur portretiem autors atklāj gan katra konkrētā cilvēka īpašo personību, gan vienlaicīgi izstāsta stāstu par Latvijas lauku identitāti 21. gadsimtā.
„Lūk, šī fotogrāfija… Šo vīru sauc Staņislavs Zapāns, tuvie cilvēki viņu dēvē par Stasi, un viņš ir tas, ar ko viss sākās…” Māris Maskalāns saka, rādot fotogrāfiju. Tajā redzams lauku vīrs cienījamos gados ar dziļdomīgu skatienu… pirmo reizi viņi satikās pirms 20 gadiem, kad Māris Nagļos ieradās gredzenot putnus, un šis vīrs viņu laipni uzņēma savās mājās, kaut arī viņi bija pilnīgi nepazīstami cilvēki.
Viņa viesmīlība, viņa latgalieša atvērtība man bija atslēga uz Nagļu ciematu. Viņš pie visa ir vainīgs," saka mākslinieks.
Kā saka pats Māris - kopš tā laika viņš iemīlējās Nagļos, sāka braukt uz turieni regulāri, un 2008. gadā kopā ar Lailu Pakalniņu izveidoja filmu par šo ciematu, kas saucas „Par dzimtenīti”. Pēc tam viņam radās ideja par melnbaltu fotogrāfiju sēriju, kas tapusi triju gadu garumā, un tajā viņš dokumentējis šī ciemata iedzīvotājus:
„Tehnika bija tāda, ka ciemata centrā pie veikala es uzbūvēju foto fonu, un tad tur vienkārši kā mednieks stāvēju un gaidīju, kad nāk kāds vietējais iedzīvotājs uz veikalu un mēģināju viņu pierunāt fotografēties. Viņi bieži teica, ka viņiem nav laika, ka viņi šodien nesmuki izskatās, bet es viņiem stāstīju, ka viņi ir skaisti tieši tādi, kādi tagad ir. Skaisti arī tajās darba drēbēs, ar kurām viņi nāk no kūts vai no darba, tieši šajā dabiskumā ir vērtība," atminas Maskalāns.
Ar atsaucību fotografēties gāja dažādi, bija cilvēki, kas tā arī nevēlējās kļūt pat fotomodeļiem, kamēr citi bija pat ļoti ieinteresēti. Tā piemēram, māksliniekam ir fotogrāfija ar piecām meitenēm. "Pavisam šajā ģimenē ir astoņi bērni, tā ir lielākā daudzbērnu ģimene Nagļos - piecas māsas, trīs brāļi. Visus kopā man viņus nekad neizdevās sapulcināt. Bet šīs mazās meitenes, ko vietējie sauc par „pekaušiem”, viņas bija visatsaucīgākās modeles. Viņas pie manis nāca pašas, un izteica vēlmi fotografēties," stāsta fotogrāfs.
Fotogrāfijās redzami visu paaudžu Nagļu iedzīvotāji, un, portretus aplūkojot ir sajūta, ka fotogrāfs ļoti trāpīgi un patiesi atklājis katra cilvēka īpašo personību. Visi portreti kopā ņemti savukārt veido ļoti interesantu stāstu par mūsdienu Latvijas lauku identitāti.
Izstādes kuratore, mākslas zinātniece Inese Baranovska to salīdzina ar kultūrvēsturiski antropoloģisku pētījumu, viņai Māra Maskalāna veikums bijis ļoti pozitīvs atklājums.
„Mani uzrunāja mākslinieks Edgars Vērpe un teica: „Tu zini, man ir pazīstams viens čalis, kuram, manuprāt, ir labas fotogrāfijas”. Es aizbraucu pie Māra uz darbnīcu, un tad, kad viņš parādīja man savus darbus, es sapratu, ka - jā, tas ir kas ļoti īsts, kas ārkārtīgi pārliecinošs. Tā ir šodienas Latvija. Tas ir stāsts par Latviju caur viena maza ciemata prizmu. Diezgan skumjš stāsts, bet šīs skumjas nav radītas apzināti, vienkārši situācija tāda ir," stāsta Baranovska.
Projektā Māris Maskalāns izmantojis analogo fotokameru un strādājis klasiskajā melnbaltajā tehnikā, pats arī veicot attēlu attīstīšanu un kopēšanu uz sudraba - želatīna papīra.
Viņa veikumu varēs novērtēt personālizstādē „Nagļi”, tās atklāšana būs piektdien Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
