Izstādes „Cirks zem kupola” skatītāji, kuri uz LNMM Kupola zāli kāps pa baltajām kāpnēm, paceļot skatu, vispirms ieraudzīs Ievas Epneres sietspiedes darbus uz auduma.
Savos darbos viņa izmantojusi reflektējošus, spīdīgus spandeksa tipa audumus, un tā ir atsauce uz cirka mākslinieku kostīmiem.
“Katra sietspiede ļoti sasaucas ar audumu, piemēram, tur, kur ir rozā, maigs, spīdīgs audums, mēs varam redzēt pūdelīšus un pūdeļu dresētāju,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" piemēru sniedz izstādes kuratore Līna Birzaka-Priekule.
Vienā no sietspiedes darbiem redzams vēsturiskais Rīgas cirka logo. Kad Rīgas cirks beidza pastāvēt kā cirks ar dzīvniekiem, zirga tēls tika izņemts. Kā zināms, Merķeļa ielas ēkas pirmsākumi saistāmi ar uzņēmēja un zirgu dresētāja Alberta Solomonska vārdu. Epnere papildina: “Viņam bija trīs cirka ēkas – Rīgā, Maskavā, Odesā – un visas trīs vienoja šis zirga logotips. Tagad Rīga ir izkritusi no šī trio. Žēl, jo tā tomēr bija mūsu cirka simbolika.”
Izstādes pamatu veido Rīgas cirka fotogrāfijas, kas uzņemtas vairāku gadu garumā. Starp fotodarbiem 2005. un 2006. gada sērija, kurā atklājas ainas no cirka aizkulisēm, piemēram, ziloņa un viņa dresētāja attieksmes, kā arī 2008. gada portretu sērija – tā arī noslēdzošā. “Pirms tam tas vairāk bija kā vērojums no malas, reportāža, bet te jau bija viens pret vienu ar māksliniekiem. Šī man pašai ļoti, ļoti mīļa daļa,” piebilst Epnere.
Izstādes kuratore norāda, ka melnbaltā fotogrāfija ļauj vēl vairāk pietuvoties cirka māksliniekam, proti, tā noņem visu to krāsaino, artistisko vidi, centrā ieliekot personību.
Lielākā daļa Ievas Epneres fotogrāfiju skatāmas izstādē uz postamenta izvietotā grāmatā „Rīgas cirks”, un arī tur ir tikai daļa – 100 fotogrāfijas, kaut to esot vēl daudz, daudz vairāk. Grāmata tapusi pagājušajā pavasarī, kad māksliniece dzīvoja un strādāja Berlīnē. Tajā ir trīs cikli – krāsu sērija, melnbaltā fotosērija, portreti un ceļojošā cirka sadaļa – 2004. gada vasarā Epnere ceļoja kopā ar cirku “Allē”.
Izstādei ir arī vēsturiskā sadaļa, kurā māksliniece izvēlējusies iepazīstināt ar 19. gadsimta afišām, kas vēsta, kādi cirka mākslinieki Rīgā viesojušies.
Izstādē „Cirks zem kupola” viss ir līdz detaļām pārdomāts: telpas centrā kāpnes, kādas parasti izmanto cirka akrobāti, tās palīdzējis izveidot bijušā Rīgas cirka mākslinieks Kristaps Pavlovs, savukārt koktēlnieks Jānis Līdaka izgatavojis kāpšļus.
Un arī pati izstādes telpa – Kupola zāle – veido sasauci ar cirka kupolu.
“Šī telpa kļūst par cieņpilnu arēnu Rīgas cirkam, tā māksliniekiem. Ieva ir arī atradusi, kā viņa pati saka – metaforisku paplašinājumu šai Rīgas cirka dokumentālajai tēmai – to ideju pārnes viņas video darbs. Šī darba pamatā ir Antona Čehova pēdējā luga “Ķiršu dārzs”. Lugā ir tāds tēls Šarlote, viņa ir cirka māksliniece, vēderrunātāja. Lomās iejutušies trīs aktieri – Guna Zariņa, mākslinieks Kirils Ēcis un cirka sunītis Lora,” teic Līna Birzaka-Priekule.
Izstādē rodama arī pārsteidzoša atbilde videodarbam, kur dažādi radošie ceļi mūs var aizvest un kas var rasties. Izrādās, latviešu burvju mākslinieks Johans Štrauss kļūst par prototipu Šarlotei – guvernantei Šarlotei Ivanovnai, vienai no personāžiem Čehova lugā „Ķiršu dārzs”.
Jāpiebilst – izstāde rosina domas dažādos virzienos – arī par to, vai iespējama pasaule, kurā vienlaikus var pastāvēt gan tradīcija, gan attīstība.
Noslēdzot, Ieva Epnere uzsver:
“Patiesībā šī izstāde un grāmata ir kā veltījums tiem, kurus es satiku Rīgas cirkā”.
