Jurim Mihelam jeb Jurītim ir sarežģīts dzīvesstāsts. Vēl tikai zīdainītis būdams, viņš piedzīvoja ļoti nežēlīgu vardarbību no sava patēva rokas, kas atstāja smagas sekas uz visu mūžu. Jurītis savās izpausmēs un domāšanā kļuva atšķirīgs no citiem, pavisam grūti vēlāk viņam nācās nopelnīt dienišķo iztikšanu. 90. gadu sākumā viņš piepulcējās tolaik Kaspara Dimitera vadītajai Krimuldas Krusta skolas kopienai, un tagad jau vairāk nekā 20 gadus viņš dzīvo Dimiteru ģimenē. Kā saka Kaspars - Jurītis ir ne šai pasaulei līdzīgs, bet tieši tāpēc viņam un viņa tuvajiem ļoti īpašs cilvēks, bieži vien kā labs skolotājs un dziednieks.
Jurītis priecīgi dara visus darbus, bet ik brīvo brīdi viņš glezno, un visbiežāk viņa gleznu centrā ir spilgtos toņos krāsotas baznīcas. Par viņu uzņemtajā filmā Jurītis stāsta, ka gleznošana ir viņa aizrautība jau kopš bērnības. Kaspars Dimiters ir pārliecināts, ka gleznošana Jurītim ir kā sava veida terapija, kas viņam palīdz ārstēt tik daudzcietušo dvēseli. Tieši tikpat dziedinoši šie darbi visbiežāk iedarbojas arī uz skatītāju.
Mākslas zinātnieks Aivars Leitis Jurīša gleznu pasauli salīdzina ar aizraujošu ceļojumu, ar skaistu un mirdzošu sapni, kas skatītāju spēj apburt un aizvest uz daudz labāku pasauli.
Jura Mihela jeb Jurīša gleznu izstādi, veltītu viņa 50. jubilejai, atklās ceturtdien Reformātu baznīcā. Tās nosaukums "Bērnišķais mākslinieks Vecrīgā".
