“Tas ir spoku nams. Aizrestoti logi, nolaists dārzs un sūnas uz jumta. Tomēr ar zirnekļu tīkliem noklātā ēka sevī glabāja īstus dārgumus,” tā stāstu par jaunāko atradumu Korneliusa Gurlita lietā sāk laikraksts “Salzburger Nachrichten”.
Pagājušā gada nogalē uzietā Korneliusa Gurlita gleznu kolekcija, kā izrādās, ir vēl lielāka, nekā līdz šim bija domāts. Vēl līdz februāra vidum arī viņa Zalcburgas mājā atradušies vairāk nekā 60 mākslas darbi, pārsvarā eļļas gleznas.
Saskaņā ar Gurlita advokātu teikto, materiālā ziņā tie ir vērtīgāki par darbiem, kas pagājušā gada nogalē tika atrasti viņa Minhenes dzīvoklī. Lai izvairītos no iespējamiem laupītajiem redzami nolaistajā ēkā, mākslas darbi tika apzināti, apdrošināti un aizvesti uz drošu vietu, kas plašākai publikai netiek atklāta.
Izrādās, Austrijas policija šo māju jau vienreiz ir pārmeklējusi. Tas bija 2010.gadā, kad kāda kaimiņiene izteikusi aizdomas, ka ar mājas saimnieku varētu būt atgadījies kas nelāgs. Tagad policisti taisnojas, ka speciāli mākslas darbus toreiz meklējuši nebija. Citi kaimiņi eleganti ģērbto Gurlitu bija turējuši par mākslinieku, gleznotāju, jo vienā no mājas istabām parasti esot dedzis dīvains apgaismojums, kādu parasti izmanto gleznotāji. Lielākā daļa kaimiņu gan esot bijuši izbrīnīti, ka pēc brīnumainās mākslas darbu uziešanas Minhenē Gurlita Zalcburgas māja tik ilgi palika neskarta, turpina “Salzburger Nachrichten”.
Speciāli nolīgta ekspertu komanda pēc sākotnējās gleznu inspekcijas noliedz, ka kāds no februārī atrastajiem darbiem varētu būt apšaubāmas izcelsmes. Tikmēr Minhenē atrasto darbu izcelsme ir visai strīdīga. Kamēr ekspertu komanda nonākusi pie slēdziena, ka vismaz 600 no kopumā atrastajiem 1400 mākslas darbiem ir tā sauktā nacistu nolaupītā māksla, pats Gurlits un viņa advokāti, kas atsevišķos gadījumos ir ciešā kontaktā ar tiešajiem mantiniekiem, šo ciparu uzskata par visai pārspīlētu.
Vācijas varas iestādes 2012.gada pavasarī astoņdesmit gadus vecā Korneliusa Gurlita Minhenes dzīvoklī konfiscējušas vairāk nekā 1400 slavenu autoru mākslas darbus. Tas tiek uzskatīts par lielāko un vērtīgāko atradumu mūsdienu mākslas vēsturē. Pastāv aizdomas, ka 593 no darbiem ir savulaik nacistu atsavināti, 384 varētu būt pieskaitāmi grupai, kurus nacionālsociālisti atzinuši par deģenerētu mākslu un atsavinājuši muzejiem. Aptuveni 400 darbi varētu būt no Korneliusa Gurlita tēva privātās kolekcijas - viņš Hitlera laikā bijis nacistu nolīgts mākslas iepircējs. Komplicēto uzdevumu konstatēt šo mākslas darbu izcelsmi un atrast to patiesos īpašniekus uzņēmusies Augsburgas ģenerālprokuratūra Vācijā.
