Māra Upzara jaunākajā izstādē apkopoti 14 darbi, kurus saista viens vadošais motīvs – ticēšana. Mākslinieks norāda, ka darba procesā nebija plānojis gleznas apvienot zem šāda nosaukuma. Tomēr, meklējot, kas tās saista, nonācis pie nosaukuma "Ticēšana". Darbos parādās paša pieredzētais, sajūtas, kuras, iespējams, ietekmē kaut kas augstāks par cilvēku.
"Es tiešām ticu augstākiem spēkiem, kas vada kosmosa attīstību un līdz ar to cilvēku, ka mēs esam kaut kā ļoti liela sastāvdaļa. Mums katram ir nozīmīga loma tajā visā. Mēs drīkstam viņu pildīt," stāsta mākslinieks. "Visi darbi tomēr ir autobiogrāfiski kaut kādā ziņā. Man šķiet, ka tā ir visiem māksliniekiem, bet man tas ir pilnīgi noteikti. Viss, kas tajos darbos ir jūtams vai redzams, to es esmu pats piedzīvojis, jo tas, ka tur nav ļoti atpazīstamu motīvu – koki, mājas, kaķi, suņi, tas man rada sajūtu, ka tam, kas tomēr ir tajā gleznā, tam ir ļoti dziļi jābūt piedzīvotam. Tas būtībā es esmu katrā tajā gleznas centimetrā. Savādāk kaut ko radīt nav iespējams, ir jābūt klāt ar visu sevi, cik ir iespējams, savādāk nekas nesanāk."
Izstādē redzamie darbi veidoti pēc ikdienā gūtajiem iespaidiem. Tie pamazām ir attīstīti, sevī izaudzēti.
"Es daudz laika pavadu staigājot, arī pa pilsētas centru," turpina mākslinieks. "Tā ir tāda savā ziņā meditācija. Pastaigu laikā sajūtas rodas tik blīvas, ka var no tām izveidot kaut ko pavisam taustāmu. Tad izkristalizējas kaut kādas atziņas, reizēm pat es nojaušu, kā tā glezna varētu izskatīties. Bet vispirms man tomēr ir tā doma, un tad es tai meklēju formu. Es gleznoju tikai tad, kad jūtu izteiktu vajadzību to darīt. Es zinu, ka ir mākslinieki, kas ņem krāsas, sāk gleznot un viņiem tajā procesā tas darbs rodas. Es ņemu krāsu tad, kad ir gandrīz 100% skaidrs, kāda tā glezna izskatīsies. Protams, tur man rodas visādi pārsteigumi, un tie ne vienmēr iznāk tādi, kā es esmu domājis. Citreiz labāk, citreiz sliktāk sanāk."
Izstādē apkopoti darbi, kas veidoti laikā no 2017. līdz pat šim gadam. Pēdējais no tiem veidots gleznotāju plenērā Mālpilī. Tajā parādās naksnīga ainava. Savukārt senākais ir pirms pieciem gadiem radītais "Mierinājums".
"Mēs ļoti daudz ko nesaprotam, mums ne vienmēr baigi labi iet. Bet ir kaut kāda objektīvā realitāte, kura reizēm mums dod tādu kā gaismas staru, vai palīdzot saprast, vai vienkārši dodot saprast, ka ir arī kaut kas tur augšā. Viss būs labi," teic mākslinieks Māris Upzars.
Mākslinieks norāda, ka darbiem nav devis konkrētus nosaukumus. Viņš arī vēlas, lai katrs no darbu skatītājiem sajūt gleznu personību un tulko pēc sava prāta.
Izstāde mākslas telpā "Aminori" apskatāma līdz 21. septembrim.
