Gleznotājam Jurim Jurjānam nākamgad būs 75.dzimšanas diena. Viņa darbi ir stāsti par viņu pašu, satiktajiem cilvēkiem, putniem, kas cilvēka esību redz no augšas. Gleznās iekodēts garīgums, tik ļoti piemītošs pašam meistaram. “Es jau gleznoju mīlestību. Māte Terēze jau teica – tur, kur ir mīlestība, ir Dievs,” komentē mākslinieks.
Tomēr visi tēli mākslinieka darbos esot konkrētas personas. “Es tikai nepārpūlos ar līdzību, es negribu kaut kādas klačas,” skaidro Jurjāns.
“Pētnieciskais gars, kas piemīt manam tēvam, kad viņš glezno milzīga tuvplāna īrisus vai milzīga tuvplāna putnus, kaut kādā veidā ir transformējies tajos darbos, ko es veidoju teātrī un kino,” uzskata viņa meita, māksliniece Kristīne Jurjāne.
Savukārt otra meita, māksliniece Ieva Jurjāne, uzsver, ka tēvs spēj uzkonstruēt bildi uz balta audekla, sākot no jebkura punkta – lielā bilde, kādai tai jābūt pēc pabeigšanas, esot jau viņa galvā.
“Ko es ļoti augstu vērtēju un esmu no viņa aizguvis, ir pacietība. Atceros, bija kāds brīdis, kad es mājās sāku uzdot jautājumus par viņa mākslas darbiem. Es jautāju – cik ilgi tu šo gleznu gleznoji? Un tēvs atbildēja – piecus gadus. Tai vecumā, kad man bija kādi seši vai septiņi gadi, tas likās kaut kas pilnīgi vājprātīgs – neaptverami,” komentē mākslinieka dēls Pāvils.
Izdevniecība “Aminori” laidusi klajā arī grāmatu “Sarunas ar Juri Jurjānu”, kas aicina paskatīties uz pazīstamā gleznotāja daiļradi jaunā gaismā. Grāmatas autore Marika Rozenberga tajā apkopojusi Jurjāna atziņas par dzīvi un mākslu.
Gleznotāja Jura Jurjāna izstāde aplūkojama galerijā “Aminori” Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 69.
