2013. gads bija mūsu izcilā rakstnieka, dramaturga, žurnālista un vienkārši laba skolotāja Rūdolfa Blaumaņa 150. jubilejas gads. Šogad muzejā jau bija skatāmas divas rakstniekam veltītas izstādes – Valērija Baidas gleznu izstāde "Pa skaisto Vidzemi pie rakstnieka" un muzeja speciālistes Līgas Kļaviņas veidotā izstāde "Skroderdienas Silmačos. Rūdolfam Blaumanim – 150".
Mākslinieks Valērijs Baida un viņa kolēģi izstādes "Pa skaisto Vidzemi pie rakstnieka" laikā un arī vēlāk vadīja vairākas meistardarbnīcas, kuru dalībniekiem bija iespēja zīmēt un gleznot Rūdolfa Blaumaņa kažoku.
"Visu gadu esam cītīgi gleznojuši un zīmējuši Jaņa Rozentāla darbnīcā ar īpašo saules gaismu un atmosfēru. Uz studiju nāca gan bērni, gan pieaugušie, gan profesionāli mākslinieki, gan Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas audzēkņi, jo šogad bija iespēja redzēt Blaumaņa leģendāro kažoku ārpus ierastās muzejiskās stikla vitrīnas – Blaumaņa istabā notika remonts un kažoks no vitrīnas tika izņemts. Šobrīd esam atlasījuši labākos darbus un, noslēdzot Rūdolfa Blaumaņa jubilejas gadu, vēlamies parādīt arī citiem šo veikumu," stāsta izstādes kurators Viktors Soboļevs.
Blaumaņa kažoks ir jau 113 gadus vecs. Pirmoreiz par kažoku Blaumanis ieminējies vēstulē paziņam Bergmaņa kungam 1896. gada 15. novembrī:
Nupat liku pašūt sev kažoku – pirmo savā mūžā – no Sibīrijas suņa ādas, tas ceļojumam noderēs. Novembra beigās vai decembra sākumā beidzot tiks izrādīta mana joku luga. Tad dabūšu naudu no Bēma."
Savukārt rakstnieka brālis Arvīds stāsta, ka Rūdolfs no kāda labvēļa, kuru sajūsminājusi "Nāves ēnā", saņēmis 80 rubļu un par šo naudu iegādājies kažoku. Vairāk par kažoku lasiet šeit.
Izstāde būs atvērta līdz 2. februārim.
