Izstādi veido sešu starpdisciplināru mākslinieku sadarbība ar pusaudžiem, senioriem, vājredzīgo kopienu, cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Mākslas darbu autori ir gan mākslinieki, gan vairāk nekā 100 kopienu pārstāvji. Mākslinieki Aleksejs Beļeckis, Alberto Di Gennaro, Henrijs Laķis, Liene Mackus, Vivianna Maria Staņislavska un Rvīns Varde vadīja meistarklases un darbnīcas, kuru laikā tika apspriestas dažādas kopienai svarīgas tēmas, ģenerētas idejas un ar visdažādākajām metodēm realizēti mākslas darbi, kas ir skatāmi šai izstādē.
Sešas Cēsu kopienas
Dumpīgi pusaudži, cilvēki ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem, seniori, kuri aktīvās darba gaitas jau beiguši, – viņiem visiem ir kas kopīgs. Kopienas, kuras bieži ir nošķirtas no pārējās sabiedrības. Kopienu dalībnieki, kurus bieži izliekamies neredzam, jo tā ir vieglāk. Ir ļoti daudz stereotipu par šīm grupām, katram ir savs viedoklis, bet tikai retais tā pa īstam ir veltījis laiku, lai iepazītu kādu tuvāk un saprastu šī cilvēka priekus un bēdas. Izstāde "Kopienu projekts" ļauj mazliet ielūkoties šo cilvēku ikdienā, atklājot krāšņu, piepildītu ainavu, noliekot stereotipus kaut kur tālu mājas tumšākajā kaktā.
Ko tas atklāj par sabiedrību?
Izstāde tiecas parādīt sabiedrības īsto seju, īstās domas, sapņus, bēdas. Tā tiecas parādīt, cik dažādi un savdabīgi esam, cik daudz varam dot citiem. Tā nav izkārtne vai reklāma, kas vēsta par kādu sapņu zemi, kur viss ir lieliski, drīzāk tas ir stāsts par cilvēkiem, kas izvēlas būt drosmīgi, radoši un ar pozitīvu skatu nākotnē par spīti ierobežojošiem apstākļiem. Mākslas darbi tiešā veidā parāda, ka kopā esam spēks, un mums būtu biežāk jāvelta laiks viens otram.
Ko tas atklāj par mākslu?
Kopienu projektos bieži tiek uzdoti šādi jautājumi: kas ir un kas nav māksla? Kur ir nošķīrums starp amatiermākslu un profesionālo mākslu? Ko māksla spēj izdarīt?
Pirmkārt, māksla var kalpot dažādiem mērķiem. Izklaides un izglītošanas funkcijas sen jau vairs nav galvenās, kas virza mākslas attīstību. Mākslu var radīt kopā, un tas var būt aizraujošs projekts, kur svarīgāks ir pat pats process, nevis gala rezultāts. Kopienu projekti atgādina, ka māksla nav tikai elitāra un citreiz maz saprotama lieta, ko izstādīt muzejos aiz stikla vitrīnām. Profesionālu mentoru uzraudzībā māksla var dziedēt, caur mākslu varam labāk iepazīt sevi, tā atklājot vēl jaunus talantus.
Un pati galvenā lieta – mākslai nav robežu, robežas novelkam mēs paši.
Visspēcīgāk uzrunāja multimediāla instalācija "Baiļu istaba", kas tapusi Rvīnam Vardem kopā ar Cēsu jauniešiem, un Henrija Laķa video stāsti ar Cēsu pilsētas senioriem, kas stāsta par prieka avotiem ikdienā. "Baiļu istaba" ir multimediāls darbs par jauniešu bailēm, kas nosauktas vārdos. Bailes varam vērot gan video, gan audio formātā, kolāžas veidā pie sienas un izdrukātas uz audekla, atgādinot lielu manifestu. Idejas un realizācijas tīrums un atbrīvojošā atklātība pārņem mani, kad ieeju šajā istabā. Arī es savās domās piefiksēju savas lielākās bailes un palaižu tās pie citām, un šāds process ir ļoti terapeitisks. Toties Henrija Laķa un Cēsu senioru īsie video stāsti atgādina par ikdienas mazajiem prieka mirkļiem un dzīves gaistošo dabu. Aizkadros veltītais laiks rezultējies atklātās un sirsnīgās sarunās, kurās atklājas viedums, dažādas dzīves gudrības, smeldze un nepastarpināts pacilātums par spīti vecumam un ikdienas uzliktajai nastai.
Cēsu autoostas labierīcībās nedarbojas elektriskais roku žāvētājs, kādu laiku tur muļķīgi stāvot, klusi pie sevis nosaku: "Laikam nestrādā". Man blakus stāvošā sieviete ar drūmu seju atbild: "Tāpat kā daudz kas cits šeit." Un šajā vienā teikumā ir paslēpts kodols, kas parāda sabiedrības attieksmi un kopienu projektu nepieciešamību. Mēs paši varam veidot vidi sev apkārt, paši varam izvēlēties, kā uztvert lietas un cilvēkus, kas padara mūsu ikdienu krāsaināku. Ja kaut kas nestrādā, tas nenozīmē, ka to vajag ignorēt. "Kopienu projekts" izgaismo dažādas problēmas, kuras var un ir nepieciešams salabot. Protams, elektrisko roku žāvētāju salabot būs vieglāk, bet ar kaut ko ir jāsāk.
Izstāde Ruckas muižas telpās Cēsīs skatāma līdz 20. augustam – no ceturtdienas līdz svētdienai laikā no pulksten 12.00 līdz 19.00. Ieeja izstādē ir bez maksas.
Lai izglītotu un iedvesmotu kopienu projektu īstenotājus, no 18. aprīļa līdz 10. maijam notika izzinošs lekciju cikls par dažādu sabiedrības grupu iesaisti mākslas procesos.
