17 tūkstoši bērnu nu jau pēdējos trīs gadus iesaistās šajā programmā, lasa, vērtē, sūta elektroniskās anketas …” stāsta Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu literatūras centra vadītāja.
Nacionālā bibliotēka jau trīspadsmit gadu vada nacionālo lasīšanas programmu. 1.martā ir lielā apbalvošanas diena - godāti tiek rakstnieki, tulkotāji, izdevēji kuru grāmatas visvairāk lasījuši mazāki bērni, kuras, kuras pusaudži un mammas un tēti. Pēdējos divus gadus ir arī vecāku žūrija.
„Lasīšana tiek veicināta visā ģimenē un mēs par to esam priecīgi, jo atsaucība ir ļoti liela," turpina Tretjakova. "Bērnu vērtējumi arī ir, jāsaka, daudz patiesāki un izdevējam ļoti svarīgi. Arī autoriem. Autors saņem balvu - savu grāmatu, ko uzrakstījis, bet tā ir šokolādes kastīte. Un uz kastītes rakstīts "Laba grāmata" un bērnu un jauniešu žūrijas logo.”
Lielās lasīšanas programma ilgst no pavasara līdz nākamā gada janvārim. Programmā pērn bija iesaistītas 150 skolas, tostarp 39 latviešu diasporas centri ārzemēs - Amerikā, Austrālijā un Eiropā. Tretjakova arī norāda, ka lasīšanu, nevar veicināt tikai ar oriģinālliteratūru.
"Galvenais uzdevums šajā programmā nav popularizēt oriģinālliteratūru, visus labākos darbus cenšamies iekļaut. Programmas kolekcija nav liela 39 autoru darbu, pavisam četrās, nu jau piecās vecumgrupās. Arī vecāki ir nākuši klāt," skaidro Tretjakova.
Mazākie bērni pirmo vietu devuši Deivida Mellinga grāmatai „Kur ņemt vienu apkampienu.
Savukārt vecuma grupā no deviņiem līdz vienpadsmit gadiem bērnu acīs pirmajā vietā ir anekdošu krājums „Pēterītis un Anniņa”, ko savācis un sastādījis Māris Rungulis.
Par to rakstnieks nemaz nav pārsteigts. Pats Rungulis jebkurā žurnālā allaž vispirms lasa joku lapu. Doma par anekdošu krājumu Rungulim radusies pirms divdesmit gadiem.
„Kāpēc? Tāpēc, ka anekdotes ir mutvārdu folklora, ar kuru darbojoties, tās stāstot, tā ir jaunrade, bērns attīsta stāstīšanas prasmi, izkopj savu humora izjūtu, izmācās zināmus aktiera dotumus, jo, anekdotes stāstot vajag, lai klausītāja uzmanību noturētu, lai smietos. Tas ir tāds stimuls dzīvespriekam un jaunradei," stāsta Rungulis.
Kad pats rakstnieks bijis desmit gadu vecs, viņš bijis liels lasītājs, visvairāk patika Žila Verna un Dimā grāmatas.
Savukārt vecumā no 11 līdz 15 gadiem lasītākā grāmata ir Paula van Lona grāmata „Šausmu autobuss”, kuru tulkojusi Inese Paklone. Nākamajā vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem līdere ir Lorijas Holsas Andersones grāmata „Runāt”. Tiesa, šajā vecuma grupā trešo vietu ieguvis oriģinālliteratūras darbs - Jāņa Joņeva „Jelgava 94”.
Grāmatas autors Latvijas Radio gan norādīja, ka nemaz nav domājis par grāmatas mērķauditoriju.
Es vispār rakstot nemaz nedomāju, kam tā ir veltīta. Pusaudžiem es laikam vismazāk domāju," atzīst Joņevs. "Ja kādam tā būtu domāta, rakstot, tad drīzāk maniem vienaudžiem. Bet es vienmēr priecājos, uzzinot, ka jauni cilvēki to lasa.”
Joņevs pusaudža gados daudz lasījis Džeroma Deivida Selindžera, Albēra Kamī, Fjodora Dostojevska, Andra Puriņa darbus.
