Romāns vēsta par 1959. gada notikumiem, kad februārī Urālu Politehniskā institūta studentu grupa devās pāri skarbajām Ziemeļurālu kalnu pārejām. Viņus vadīja Igors Djatlovs. Darba pieteikumā skaidrots: “Pārgājiens norisinājās bez starpgadījumiem, jaunieši bija profesionāli tūristi. Un pēkšņi – katastrofa. Vienā no nakšņošanas vietām vakarā, jau tumsā, notika kaut kas tik drausmīgs, ka izbijās pat pieredzējuši, rūdīti ceļotāji, kuri prata izdzīvot jebkur ar nazi vien.
Viņi uzšķērda telti, visu pameta, izskrēja salā – cits apģērbies, cits bez apaviem, tikai zeķēs – un metās lejup pa nogāzi, nesdami līdzi trīs ievainotus biedrus… Neizglābās neviens.
Liktenīgo kalna pāreju nodēvēja par Djatlova pāreju. Kas tajā februāra naktī notika? Nomaldījusies raķete? Izbēgušu ieslodzīto uzbrukums? Kautiņš dzērumā meitenes dēļ? Seno dievu atriebība? Ūdeņraža bumbas izmēģinājums? Varbūt lavīna? Annas Matvejevas arsenālā ir paņēmieni, kas, iespējams, palīdz saprast atminējumu.”
“Šis teksts aizķer pa īstam: trīs naktis negulēju, bija bail. Un visbaisākās nav notikušā versijas, protokoli vai iespējamie mistiskie iemesli, bet gan to priekšmetu saraksti, ko atrada tūristu mugursomās. Ikdienišķais padara traģēdiju daudz tuvāku lasītājam…” par grāmatu saka Krievijas literatūrkritiķis un rakstnieks Dmitrijs Bikovs.
Anna Matvejeva (Анна Матвеева) ir dzimusi Sverdlovskā (tagad Jekaterinburga) 1972. gadā. Nāk no valodnieku ģimenes, studējusi Urālu valsts universitātē, darbojusies žurnālistikā. Sarakstījusi vairākas grāmatas un joprojām raksta vadošiem Krievijas medijiem. Dzīvo Jekaterinburgā un audzina trīs bērnus. Vairākkārt apbalvota Krievijā un ir vadošo kritiķu atzīta.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
