“Ucipuci” ir žurnālistes un grāmatu autores Zanes Zustas izauklēts stāsts par pūci, kura neveiksmīgā kārtā ir apmaldījusies. Grāmatas liktenis līdzinās pasakai par Pelnrušķīti - caur grūtībām un sarežģījumiem tā nonākusi pie mazajiem bērniem Latvijā un negaidīti kļuvusi tik populāra, ka šobrīd grāmatnīcās vairs nav pieejama. Izpārdota visa 3000 lielā tirāža.
“Grāmatā cauri vijas vairākas tēmas – draudzība, grūtību pārvarēšana, bailes no tumsas, kas ir daudziem bērniem, arī par drošību, jo “Ucipuci” beigās ir Ucipuci zinības, ko darīt, lai nenozaudētos. Tur ir tādi padomi, ko darīt un bērns to var iemācīties. Ucipuci grāmatā beigās nonāk mājās un tas sasaucas ar manu domāšanu, un arī tas ir grāmatā rakstīts – vienmēr viss beidzas labi, ja nav labi, tad viss vēl nav beidzies,” stāstīja grāmatas autore.
“Ucipuci” iedvesmojošais triumfa stāsts turpinās joprojām. Arī Bērnu grāmatu starptautiskajā izstādē Boloņā, Itālijā, starp Latvijas nacionālajā stendā izvietotajām grāmatām Zanes pūcīte tika ievērota.
“Pirmais e-pasts, kas man bija - mēs mīlam jūsu pūcīti. Vai jūs varat atsūtīt grāmatas PDF un vairāk informācijas,” stāstīja Zane Zuste.
Bet jau kopš aprīļa “Ucipuci” 8 tūkstoši eksemplāru ir nonākuši Ķīnas grāmatu tirgū. Tā tulkota tieši no latviešu valodas, nevis angļu. Tulks, izrādās, dzīvo tepat Rīgā.
“Es pati tikko esmu atgriezusies no Pekinas, kur es arī piedalījos grāmatas prezentācijas pasākumā, kas bija vērienīgs, ar leļļu teātri, ar vadītājiem, ar to, ka man bija jāstāsta par Latviju. Un tas, ko es redzēju, kā bērni uzņēma Ucipuci, tas mani absolūti iepriecināja, tas arī atbilda tam, kā šeit Latvijā bērni uzņēma Ucipuci,” stāstīja Zane Zuste.
“Ķīnieši neko nemainīja. Viņi pat atstāja Ucipucī kā vārdu, uz vāka gan ir cits nosaukums – “Kā pūce pazaudējās”, bet grāmatā iekšā ir tas pats Ucipuci vārds, jo viņi man palūdza, lai es nosūtu audio ziņā, kā es pati izrunāju Ucipuci, jo viņi, protams, to nespēj izlasīt, un viņi lingvistiski atrada tādu vārdu, kas skan līdzīgi, kas man liekas lieliska tāda nacionalitātes respektēšana, kad mēs respektējam to, ka ir šī grāmata un iekšā ir tāds vārds,” stāstīja grāmatas autore.
Izdevēji Ķīnā nav mainījuši arī ilustrācijas, nevienam tēlam nav piemēroti Austrumu zemēm raksturīgie sejas vaibsti.
“Daudzi arī apšaubīja, teica, ka ar Ķīnu neko nevar zināt, tu neuzticies, nesaceries, bet tagad, kad es redzu - tur viss tas notiek, tad, jā – ir gandarījuma sajūta, noteikti,” atzina Zane.
