Visbiežāk prozā galvenie vēstītāji un darbojošās personas ir dzīvi — tie mēdz būt vai nu cilvēki, vai dzīvnieki, vai kādas nebūt izdomātas būtnes. Taču rakstnieka Paula Bankovska jaunajā grāmatā — septiņu garāku stāstu un vēl vairāku īsstāstu krājumā — vēstītāja loma tikusi lietām "bez sirds un dvēseles". Savu mūžu nokalpojis dvielis, jau sen aizsaulē nonākusi šaursliežu dzelzceļa lokomotīve, kabatas nazis, kaste vīna — tie visi ir priekšmeti, kas vēlas dalīties ar savu pieredzi, vērojumiem un pārdzīvojumiem. Saikni starp garajiem stāstiem veido īsi, kodolīgi dialogi, iezīmējot absurdas situācijas, kādas rodas, kad pieaugušie mēģina iepazīstināt savus bērnus ar "lietu dabu".
Stāstus papildina autora akvareļi, kas ilustrē aprakstītās ainas un situācijas vai, iespējams, ļauj ielūkoties stāstu notikumu tuvumā esošajās vietās.
