Iznācis Dzintara Tilaka romāns «Piķis un zēvele jeb latvju biznesa nacionālās īpatnības»

"Apgādā Zvaigzne ABC" iznācis Dzintara Tilaka romāms “Piķis un zēvele jeb latvju biznesa nacionālās īpatnības”. Grāmatas atvēršanas svētkos 27. februārī plkst. 12 Ķīpsalas izstāžu zāles Grāmatnieku ģildes stendā gaidāma tikšanās gan ar autoru, gan redaktoru.

Pazīstamais radiožurnālists Dzintars Tilaks, kurš vislielāko popularitāti ieguva, veidojot ilggadējo raidījumu “Sirdslietu aģentūra”, vienmēr bijis cieši saistīts arī ar grāmatām: viņam iznākušas vairākas grāmatas, un jau vairākus gadus Tilaks vada arī iknedēļas grāmatu raidījumu “Lasāmlaiks”. Tā kā šo raidījumu neatņemama sastāvdaļa ir arī vadītāja intervijas ar latviešu rakstniekiem, nule varētu veidoties interesanta situācija, kurā Dzintars Tilaks – žurnālists intervētu Dzintaru Tilaku – rakstnieku, kuram atkal iznākusi jauna grāmata. Situācija tomēr būtu visnotaļ atbilstoša autora jaunākā darba noskaņai – romāns, kuram dots nosaukums “Piķis un zēvele jeb Latvju biznesa nacionālās īpatnības”, ir asredzīgs, humoristisks, viegli ironisks romāns par kādu neparastu situāciju, kas atgadās mūsdienu Latvijā.

Bieži dzirdam apgalvojumus, ka veiksme mūslaikos mīl tos, kuriem jau ir savs starta kapitāls – viņiem tad nu paveras iespēja uz šīs bāzes realizēt pārdrošākās ieceres un dzīvot visnotaļ pārticīgi.

Dzintars Tilaks savā romānā piedāvā situāciju – kas notiek, kad parastajam latvietim “no zila gaisa” tiek iedots šāds “sākuma kapitāls”, lai attīstītu biznesu, plauktu un zeltu?

Proti, gluži reālistiskā mūsdienu latviešu lauku sētā mistiskā kārtā parādās kāds labdabīgs un dāsns… Spoks? Rēgs? Lai kā viņu dēvētu, pats galvenais, – viņš uzdāvina sirmai kundzei Almastantei viņas pašas veco aku, pilnu ar varen smalko un dārgo franču konjaku “Martell”, kuru smeldams neizsmelsi. Turklāt konjakam piemīt arī unikālas dziednieciskas īpašības... Kā latvietis rīkotos situācijā, kad viņa rīcībā piepeši ir šāds neizsmeļams labklājības resurss?

Cik viegli vai grūti ir peldēt straumē, kurā mutuļo gan likumdošanas neskaitāmās prasības, gan ģimenes attiecību peripetijas?

Dzintara Tilaka romāns ir radniecīgs Māras Svīres hrestomātiskajam stāstam “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”  – arī šeit autors liek par latvieša tipiskajām īpašībām ne tikai pasmaidīt, bet reizumis smieties pilnā balsī, un ne tikai padomāt, bet apdomāt visai kārtīgi...

„Kārtīgam latvietim viss ir buntītēs," apgalvo rakstnieks. "Bez tēju buntītēm ir arī pa buntītei tipisko īpašību, vājību, stereotipu. Buntīte varēšanas un buntīte nedrošības, arī – sava naivuma buntīte. Vienīgi pašironijas buntīte tāda paplāna, it īpaši, ja kuplā lepnuma buntīte karājas blakus. Nu, re – vispirms kuplinot veselīgu pašironiju, tad sajaucot kopā no visa pa drusciņai, tapa tipiski latvisks uzlējums, kuru malkot, lasīt, šad tad tipiski latviski nosmīnot: tas nav par mani.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti