"Manas un Raiņa attiecības sākās jau droši vien kaut kad vidusskolā, bet to posmu es atceros krietni švakāk. Tuvāks man viņš kļuva, kad studēju Kultūras akadēmijā. Mums bija tāds priekšmets "Rainisms", mēs to tā saucām. To mums lasīja Gunārs Bībers, viņš stāstīja gan par Raiņa dzeju, gan vairāk par dramaturģiju, un ļoti dziļi analizēja. Tas arī ir tas laiks, kad es Raini iemīlēju. Mani uzrunāja gan dzeja, gan tas filozofiskais līmenis, gan arī tas, ko Rainis dara ar valodu. Cik daudz vārdu mēs lietojam, paši neapzinoties, ka pirms Raiņa tādu vārdu nebija. To, ko viņi ar Aspaziju kopā ir izdarījuši, manuprāt, mēs nemaz nespējam līdz galam novērtēt," norāda Maija Pavlova.
"Viens no spilgtākajiem Raiņa opusiem, kas man iet līdzi un ir ļoti tuvs, ir luga "Spēlēju, dancoju", īpaši "Iļģu" radītā mūzika, faktiski muzikālā izrāde. Tur, manuprāt, ļoti precīzi savijas kopā ar visiem mazajiem tēliem, kas ir tik precīzi atrasti un piemeklēti. 2003.gadā tas piedzīvoja pirmizrādi festivālā "Homo Novus" Daugavgrīvas cietoksnī. Pēc tam "Iļģi" šo mūziku izdeva diskā, un tā mani ir pavadījusi diezgan ilgu dzīves posmu. Interesanti, ka šī brīža Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela tur dziedāja Zemes vēzīti," stāsta Maija Pavlova.
Maija piebilst, ka apbrīno arī Raiņa, Aspazijas un vēl virknes tā laika rakstnieku, mākslinieku un citu kultūras darbinieku pilsonisko apziņu un nostāju. "Viņi, riskējot ar savu brīvību, veselību un dzīvību, aktīvi iestājās par saviem politiskajiem uzskatiem, un savu vārdos pausto nostāju apliecināja ar saviem darbiem, gan iesaistoties sabiedriskajā dzīvē, gan radošajās praksēs. Tolaik tas bija daudz bīstamāk nekā šodien - šķiet, Rainis cietumos un izsūtījumos ir pavadījis lielāko daļu savas radošās dzīves, nemaz nerunājot par ārkārtīgi pieticīgo sadzīvi ārpus tiem. Un to man gribētos, lai mēs kā sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi paņemam no Raiņa - lai mēs par nevis par galveno dzīves moto ņemtu, Gunāra Priedes vārdiem runājot, "klausieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz manu divstāvu māju Babītē", bet gan Raiņa ideālismu, kur domas saskan ar darbiem, un izaugsmes ideju - "pastāvēs, kas pārmainīsies"," saka Maija Pavlova.
