Grāmata, kas tulkota daudzās pasaules valodās un arī latviski, stāsta par izsūtījuma laikiem Lietuvā un Baltijā.
Par grāmatu ir ieinteresējusies ASV kino industrija. Rakstniece cer - ja grāmatu izdotos ekranizēt, tā būtu vēl viena spēcīga iespēja pastāstīt pasaulei maz zināmo visu trīs Baltijas valstu vēsturi.
Ar rakstnieci Rūtu Šepetis sastopos Briselē, Eiropas Parlamentā. Te viņa atbraukusi viesos stāstīt par savu grāmatu un sarunā ar starptautisku auditoriju vēlreiz atgādināt Baltijas valstu vēstures tumšākās lappuses, par kurām Eiropai, kas bija šaipus dzelzs priekškara, joprojām ir daudz jautājumu.
Rūta Šepetis ir dzimusi un augusi ASV, Mičiganā. Viņas tēvs ir lietuvietis, kurš kopā ar saviem vecākiem atstāja Lietuvu Otrā pasaules kara beigās, bēgot no padomju okupācijas.
Kā viņa pati saka, ilgus gadus nostrādājot mūzikas industrijā un palīdzot mūziķiem virzīt projektus, viņa vienmēr vēlējusies izcelt katra mākslinieka unikālo stāstu, līdz kādu dienu pati saņēmusi jautājumu – un kāds ir tavs stāsts. Atbilde: „Es esmu lietuviete,” nav apmierinājusi nedz viņu, nedz vaicātāju, un Rūta guvusi impulsu pievērsties savām saknēm.
Pētot un meklējot savas dzimtas likteni, dodoties uz Lietuvu un runājot ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši izsūtījumu, Rūta Šepetis radījusi darbu, kas, kā norāda tā vērtētāji, runā to simttūkstošu baltiešu vārdā, kam Staļina represijas atņēma visu.
Grāmata ir teju aplidojusi pasauli, tulkota un izdota vairāk nekā 20 valstīs, arī Latvijā Silvijas Brices tulkojumā, saņēmusi neskaitāmas godalgas, kļūstot par pasaules bestselleru. Ar ko Baltijas stāsts ir uzrunājis pasauli, vaicāju Rūtai Šepetis: "Stāsts par cerību, drosmi un identitāti ir universāls temats, ar ko sastopas daudzas pasaules valstis. Lai arī tas ir stāsts par Latviju, Lietuvu un Igauniju, valstis, kas lasa par šo Baltijas vēstures posmu, ne tikai par to uzzina, bet arī rod jautājumus sev – ja tas notiktu ar mani, kā es uz to reaģētu, vai es Sibīrijā izdzīvotu."
Rūta Šepetis grāmatā uz izsūtījuma laiku raugās ar lietuviešu meitenes Līnas acīm, kas 1941. gada vasarā ir piecpadsmit gadu veca, dzīves un cerību pilna jauniete, līdz kādu nakti viņas mājās ielaužas čekisti. Ceļš uz Sibīriju, cīņa par izdzīvošanu, gribasspēks, mīlestība un cerība, kas palīdz šo ceļu izturēt.
Par Rūtas Šepetis darbu ieinteresējusies arī ASV kino industrija: "Manam filmu aģentam ir izrādīta liela interese, taču režisori, izlasījuši grāmatu, saprot, ka ir vairākas problēmas. Pirmkārt, lai šo vēstures laiku atspoguļotu precīzi, filma būtu jāuzņem Sibīrijā, nevis, piemēram, Kolorādo. Un, otra problēma ir amerikāņu aktieri un Baltijas cilvēku portretējums. Taču, es joprojām ļoti ceru, ka filma tomēr būs, jo, lai arī grāmatas ir ļoti spēcīgas, arī filmas tādas ir, parādot cilvēces pieredzi un mācot vēsturi. Es tiešām ceru, ka vienu dienu filma būs…"
Pirms diviem gadiem Rūta Šepetis viesojās arī Latvijā un teic, ka labprāt atgrieztos atkal. „Starp pelēkiem toņiem” ir viņas pirmā grāmata, taču rakstniece nenoliedz, ka varētu sekot turpinājums.
