"Savam spēkam, zemgalieši, ticiet! Savam naidam, savai izturībai, savām tiesībām!" - vienu no visspilgtākajiem pieminekļiem latviešu strēlniekiem uzcēlis Aleksandrs Čaks ar savu varoņeposu „Mūžības skartie". Latviešu literatūrā un arī citās mākslās strēlnieku tēma kopumā atspoguļota visai plaši - pie tam dažādos laikos, jo, kā uzskata sarīkojuma rīkotāja Māra Eņģele - tā dod iespēju iedvesmoties no mūsu pašu zemes cilvēku varonības, drosmes un dzimtenes mīlestības.
Strēlnieki vienmēr bijuši tie, ar ko latvietis ir lepojies. Imants Ziedonis teicis, ka katrai tautai ir divas dziesmas - dziesma par varoņiem un dziesma par mājām, tad strēlnieki ir šie varoņi. Un varoņu mums nemaz nav tik daudz," saka Eņģele.
Viens no jautājumiem arī - kādēļ visvairāk literatūrā un kino atspoguļotais ir tieši 5. Zemgales pulka komandieris Jukums Vācietis. Par viņu interesējušies dažādu laiku un pārliecību autori, viņu vidū Čaks, Vitauts Ļūdēns, Māris Čaklais un vēl pavisam nesen režisore Virdžīnija Lejiņa, kas veidojusi dokumentālo filmu. „Kāpēc atkal Jukums Vācietis? Vai tik ļoti spēcīgu ietekmi ir devis Čaka iemūžinātais viņa sprediķis Piņķu baznīcā? Vai tāpēc, ka Jukuma Vācieša pulkā bija visi mūsu dzejas klasiķi - Virza, Skalbe, Akuraters? Vai arī viņa paša personībā bija kas tāds, kas rosinājis tik daudz par viņu rakstīt?" savu vēlmi izzināt vairāk Vācieša dzīvi skaidro Lejiņa.
Vācieša runu saviem strēlniekiem Piņķu baznīcā par ļoti spilgtu mākslas faktu pārvērtis ne tikai Čaks, bet arī Aloizs Brenčs savā filmā „Zītaru dzimta". Vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs daudzkārt pārliecinājies, ka šāda veida māksla ir ļoti labs palīgs, lai cilvēki ieinteresētos arī par vēsturi. „Tās dažas minūtes šajā filmā bija tik spēcīgas, tik visu izsakošas, ka man tā šķiet, ka šī filma ir izdarījusi daudz vairāk nekā 7 daiļdarbi uzrakstīti. Jo ir arī zināms, ka Jukums Vācietis un arī citi komandieri šādus dievkalpojumus patiešām ir noturējuši pirms kaujām, kaujas laukos vai arī pēc kaujām, kad izvadīja kritušos," stāsta Mitenbergs.
Čaka „Mūžības skartie" un Aleksandra Grīna romāns „Dvēseļu putenis" ir populārākie darbi par strēlnieku tēmu. Mitenbergs uzskata, ka ļoti svarīgi tiem piepulcināt vēl daudzus citus, varbūt pat ne mazāk izcilus, bet piemirstus darbus.
Kārlim Štrālam ir spilgts romāns „Karš", kas patiesībā ir ļoti līdzvērtīgs Ēriha Marijas Remarka darbam „Rietumu frontē bez pārmaiņām". Fantastisks rakstnieks ir arī Edvīns Mednis, kurš bijis arī virsnieks ar milzīgi ātru izaugsmi. Tāpat es varētu pieminēt Jāņa Spriņģa darbu „Veļu dumpis Tīreļpurvā", kurā ietverti ļoti būtiski strēlnieku dzīves aspekti," strēlnieku dzīves atainojumu literatūrā uzskaita Mitenbergs.
Viņš piedalīsies trešdienas sarīkojumā Rakstniecības un mūzikas muzejā. Par strēlnieku tēmas aktualitāti pārdomās dalīsies arī režisore Virdžīnija Lejiņa un citi, kuru daiļrade ar šo tēmu ir saistīta.
