Šoreiz kādu sev tuvu Aspazijas dzejoli lasa liepājniece, Latvijas Radošo savienību valdes priekšsēdētāja, muzikoloģe Dace Bluķe.
"Aspazijas "Pasaciņa" bija pirmais dzejolis, kas man ienāca prātā, kad man jautāja, vai zinu kādu Raiņa vai Aspazijas dzejoli. Pēc tam atcerējos arī citus. Neesmu no tiem, kam dzeja turas labi galvā, bet tomēr atcerējos dzejoļus - Raiņa "Mākonītis un Mākonīte" un Aspazijas "Pasaciņa". Ja atsauc atmiņā skolas laiku, tad šis ir viens no tiem dzejoļiem, kas dziedāts mūzikas skolas korī. Tie labāk paliek prātā nekā tie, kas mācīti skolā kā dzejoļi," stāsta Dace Bluķe.
"Lai arī dzejolis nebūt nav līdzīgs tautasdziesmai, tomēr doma un saturs ir kaut kas līdzīgs, kas ierakstīts Krišjāņa Barona Dainu skapī - par sirmiem, bēriem kumeliņiem, sidrabotiem pakaviņiem. Doma paņemta no Dainu skapja un ielikta 20.gadsimta modernākā valodā," saka Dace Bluķe.
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Ātri, ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
Viņai projām jāaizsteidzas.
Ilgi, šķiet man, projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
Pavadā kā pērles sienas
Senās, mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
