4. studija

Kā rodas viltus ziņas par labi apmaksātu darbu?

4. studija

4. studija

Latvju dainas angļu valodā.

Ārzemju latviete pārtulko latvju dainas angliski

Amerikas latviete Ieva Auziņa par godu Latvijas simtgadei ir sarūpējusi fantastisku un unikālu dāvanu – latvju dainu tulkojumu angļu valodā un tagad strādā jau pie otrā sējuma.

Sarunā ar LTV raidījumu “4.studija” valodniece gan uzsver, ka viņas paveikto nevarot saukt par tulkojumu, tas esot “atdainojums”.

Lai gan dažas latvju dainas jau ir bijušas tulkotas angliski iepriekš, Auziņa uzskata, ka šie tulkojumi ir burtiski un neatspoguļo dainu būtību.

Auziņa padziļināti dainas ir pētījusi jau vairākus gadu desmitus un to vērtība atklājusies pakāpeniski.

„Bija tā, ka es beidzot sapratu dainu vērtību. Tas bija pirms varbūt 30 gadiem. Tas bija, kad es biju trīs grādus nopelnījusi, kad es biju literāro tekstu analīzi pielietojusi, kad es biju Bībeli lasījusi, klasiķus un dainas, es sapratu, ka viņas ir tikpat vērtīgas, mūsu gudrību grāmata ir tikpat vērtīga kā Bībele un tās pārējās,” viņa stāsta.  

Sapratusi, ka veltīgi gaidīt, kad kāds cits ķersies pie šī nozīmīgā, bet sarežģītā uzdevuma, Auziņa pirms 20 gadiem pievērsās tam pati. Sākotnēji darbs nav vedies viegli, jo liela nozīme bijusi ne tikai saturam, bet arī ritmam.

„Es gribēju ritmu, es gribēju pantmēru paturēt. Es gribēju senlaicīgo valodu paturēt un tad tam visam pāri, es domāju, ka ārzemniekiem ir vajadzīgi paskaidrojumi, ko tas nozīmē viss,” viņa saka.

„Kā jūs redzēsiet, ja atvērsiet [grāmatu], ir daina angliski, daina latviski un tad paskaidrojums. Es vēlējos to dainu attēlot, cik vien tuvu iespējams oriģinālam, ievērojot, protams, angļu valodas trūkumus, un tādi ir. Piemēram, es neesmu varējusi atrast vārdu “laipai”, protams, viņiem būs bijušas laipas, bet, vai tas vārds ir aizmirsts, vai arī, ja es viņu atrastu no viduslaikiem, neviens viņu nesaprastu,” stāsta valodniece.

Mūsu dainas angliski var kļūt par lielisku dāvanu tiem, kas latviešu valodu neprot, taču, lai tā notiktu, vispirms mums pašiem ir jāapzinās to vērtība.

„Ja man, piemēram, atnāktu tadžiku vecā dzeja, es arī viņu nelasītu, izņemot, ja man kāds būtu ieteicis, kāpēc viņu lasīt. (...) Ar grāmatas iznākšanu manas ieceres pirmais cēliens ir beidzies, un tagad sākas otrā daļa, kur jūs, tauta, esat tie galvenie darboņi, un, ja jūs pieņemsiet un darbosieties ar gudru padomiņu, lai iet tur, kur viņu lasīs, tad būs veiksmīgs tas darbs,” uzsver Auziņa.

Šobrīd viņa sākusi ir darbu pie atdainojuma otrās daļas, kuru cer pabeigt jau pēc diviem gadiem.

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti