Panorāma

Rīgas vicemērs rosina Lāčplēša dienā svecītes likt arī Uzvaras parkā

Panorāma

Panorāma

Pieminot mūžībā aizgājušo dzejnieci Amandu Aizpurieti

Mīlēta un apbrīnota, taču būtībā – vienpate. Pieminot dzejnieci Amandu Aizpurieti

Mīlēta un apbrīnota, taču būtībā – vienpate. Tā dzejnieci Amandu Aizpurieti, kas devusies mūžībā, raksturo viņas draugi un paziņas. Viņa piederēja pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes. Radošās dzīves laikā klajā nākuši desmit dzejoļu krājumi un romāns, kas saņēma arī starptautisku atzinību.

Pati sevi saukusi par vientuļnieci, taču tautā ļoti mīlēta un cienīta. Putns, kurš neļāvās tikt piesiets nekam, tā sacīja režisore Dzintra Geka, kura pēdējos gados bieži tikās ar dzejnieci. 

"Un tā ir tiešām, ka viņa teica, ka viņa sajūt to savu talantu kā tādu slogu. Un vienā brīdī viņa teica – nu jā, varbūt tad, kad es nerakstīšu dzeju, varbūt mana dzīve kļūs labāka. Bet tad tā dzīve nemainījās, bet viņai vajadzēja to draivu, ciešanas vai tās sāpes.. Cilvēki viņu mīlēja tās viņas brīvības sajūtas dēļ," sacīja Geka.

Amanda Aizpuriete savulaik sacīja: "Es zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri vienkārši nespēj mīlēt. Viņi nekad nav mīlējuši, un viņiem tā arī netrūkst. Nemaz nezina, kas tas ir. Un es zinu, ka ir tādi, kas visu mūžu mīl vienu cilvēku. Un man jājūtas vainīgai, jo es patiešām esmu mīlējusi vairākus cilvēkus. Bet es nedomāju, ka tā būtu tāda ļoti smaga vaina."

Apveltītai ar neizmērojamu talantu, dzīve dzejnieci nebija saudzējusi. Talants, kāds bija Amandai Aizpurietei, šķietami nebija savienojams ar laimīgu dzīvi. Tomēr viņa ļoti alka pēc mīlestības.

"Viņa gājusi tur, kur pati gribēja, dzīvoja tā, kā pati gribēja. Kādam varbūt tas nepatika, kādam varbūt tas likās destruktīvi, bet viņa ļoti lepni nesa to dzejas talantu, kas uzlika viņai ļoti lielu slodzi kā autorei. Bet arī viņa nesa to šausmīgi rūgto dzīves nastu, kas bija. Viņa varēja būt ļoti mīļa, ļoti jauka. Kādreiz viņa bija nešpetna... Nu, īsta karaliene..." sprieda rakstnieks Arno Jundze.

Pēdējos mēnešos viņa no Liepājas pārcēlās uz Dubultiem – Rakstnieku māju. Apkārtējie cilvēki viņai ļoti palīdzēja. Un tomēr Amandas sapnis bija nopirkt vienvirziena biļeti uz Spāniju. Teica, ka brauks tā, lai neviens nezina, kur viņa ir.

"Jā, dzejolis jau ir dzīvs tikai tad, kad kāds viņu izlasa. Tas man tiešām ir ārkārtīgi būtiski, lai kāds šo dzejoli izlasītu," savulaik sacīja dzejniece.

2021. gadā lielus panākumus un atzinību guva viņas krājums "Pirms izvākšanās", bet pērn viņa saņēma Vilenicas starptautiskā literatūras festivāla galveno balvu, kas tika novērtēta kā lielākais latviešu literatūras panākums 2022. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti