Ideja pētīt tieši muižu bibliotēkas vēsturniecei Kristīnei Zaļumai radusies pirms vairāk nekā 10 gadiem, interesējoties par Liepupes muižas vēsturi.
Tolaik, meklējot Nacionālās bibliotēkas krājumos, viņai nejauši rokās nonāca grāmata tieši no šīs muižas bibliotēkas. Zaļuma uzsver, ka muižu bibliotēku izpēte ļoti cieši saistīta ar muižu vēstures apzināšanu. Tādēļ arī monogrāfija "Vidzemes muižas un to bibliotēkas" sadalīta divos sējumos, un apjomīgais pētījums aptver trīs gadsimtu ilgu vēstures periodu.
"Pirmais sējums ir par muižām kā tādām un muižu iedzīvotājiem. Par potenciālajiem lasītājiem un muižu īpašniekiem. Otrais sējums ir lielais pētījums," skaidro Kristīne Zaļuma.
Vēsturniece turpina: "Mums bija ļoti nozīmīgas bibliotēkas jau 18. gadsimtā, apgaismības laikmetā. Pat salīdzinājumā ar Francijas muižu bibliotēkām, mēs esam daudz ekspresīvāki šajā ziņā, jo mums ir aizliegtie izdevumi. Kādam tas bija kā uzziņa. Mēs tagad "Google" visu meklējam, bet muižnieks meklēja savā bibliotēkā atbildes uz jautājumiem."
Muižnieki grāmatas pārsvarā iegādājās ārzemju ceļojumu laikā. Ļoti dārgi bija grāmatas pasūtīt. 18. gadsimta beigās Rīgā sāka tirgoties pirmie grāmatu izdevēji. Interesanti, ka tolaik grāmatas lielākoties nebija iesietas, jo arī tas bija dārgi.
"Muižu bibliotēkas sniedza arī izglītojošo pienesumu," stāsta vēsturniece. "Bija muižas, kur drīkstēja lasīt un muižnieks atļāva, bet bija muižas, kur nedrīkstēja. Un vispār muižnieki cīnījās par to, lai lasīšana būtu izplatīta Vidzemē."
