Enciklopēdijas autors ir kultūras pieminekļu pētnieks un fotogrāfs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Dr.h.c.hist. Vitolds Mašnovskis, izdevējs – dizaina aģentūras "DUE" radošā komanda Intas Bērentes-Strengas vadībā.
Pētniekiem un interesentiem līdz ar šī sējuma iznākšanu pieejams ilustratīvais un informatīvais materiāls par teju 600 muižām visā Latvijā. Vitolds Mašnovskis Latvijas muižu kompleksu fotofiksācijai un izpētei veltījis četrdesmit gadus, kopumā uzkrājot datus par vairāk nekā tūkstoš muižām.
Vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma enciklopēdijas 4. sējuma priekšvārdā atgādina: "Šāds izdevums par Latvijas muižām ir īpaši aktuāls laikā, kad ikviens novads, pilsēta un pagasts meklē savu identitāti un cenšas izcelt vietējās kultūras objektus, meklējot arvien jaunas pieejas un iespējas muižas vēsturi integrēt un īpaši izcelt kultūras tūrismā."
Vitolds Mašnovskis, raksturojot jaunajā sējumā iekļauto muižu stāvokli, pauž gan sarūgtinājumu, gan gandarījumu: "Tuvojas noslēgumam 2021. gads. Ir pagājuši 100 gadi, kopš sākās muižu pakāpeniska bojāeja. Tā saistīta ar Latvijas valsts īstenoto zemes reformu pēc 1920. gada, kad muižu zeme tika atsavināta un sadalīta, un turpinās joprojām. Tomēr apmēram 4% kādreizējo muižu ir jauno īpašnieku sakārtotas, atjaunotas, ieguvušas jaunu kvalitāti un skatāmas joprojām."
Dizaina aģentūras "DUE" vadītāja Inta Bērente-Strenga, kuras radošā komanda jau šobrīd strādā pie enciklopēdijas pēdējā – 5. sējuma – sagatavošanas, atzīst: "2018. gadā, sākot darbu pie enciklopēdijas 1. sējuma, kas tika veltīts Latvijas valsts dibināšanas simtajai gadskārtai, apzinājāmies, ka šī ir unikāla iespēja sniegt savu ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā un popularizēšanā, pārvēršot autora materiālu izdevumā ar augstu pievienoto vērtību, kas ne tikai dokumentē bijušo un pagājušo, bet kalpo arī par ceļa karti tiem, kuri pētīs šo materiālu tālāk un dziļāk, kā arī tiem, kuri ar apbrīnojamu misijas apziņu un neatlaidību glābs no bojāejas un atdos Latvijas kultūrvidei atjaunotus un sakoptus muižu kompleksus, muižas un kungu mājas. Esam pateicīgi visiem, kas visus šos gadus ir sekojuši mūsu darbam un to atbalstījuši, to vidū jāpiemin Herdera institūts, Latvijas Piļu un muižu asociācija, Valsts kultūras mantojuma pārvalde un daudzi citi, bet īpaša pateicība jāizsaka Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu!"
