VIDEO: Diskusija «Nespējas studijas kā resurss iekļaujošas sabiedrības veidošanā»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šī gada 30. novembrī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra un "Rīgas mākslas telpas" izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" programmā norisinājās saruna "Nespējas studijas kā resurss iekļaujošas sabiedrības veidošanā". Sarunas dalībnieki: Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie"), Kristīne Veispale, Agita Lūse, Ilze Dūmiņa un Anda Lāce. Moderatore: Ieva Rosne.

Par sarunu

Mūsdienās daudz tiek diskutēts par iekļaujošākas sabiedrības stiprināšanu un aktualizēti jautājumi gan par to, kā padarīt vidi pieejamāku cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, gan kā plašākā nozīmē mainīt priekšstatus par iekļaujošu vidi un sabiedrību, kurā pakalpojumi un informācija ir pieejami ikvienam.

Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas šādu sabiedrības attīstības virzienu regulē dažādi normatīvie akti, kas balstīti pasaulē atzītās normās. Iekļaujošas sabiedrības stiprināšanas un uzlabošanas principi ir minēti arī valsts politiskajās, labklājības un veselības vadlīnijās. Tajās uzsvērtas ikviena cilvēka tiesības dzīvot neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, iegūt izglītību un strādāt darbu, kas atbilst viņa spējām un iespējām. Tomēr gan statistika, gan reālās pieredzes stāsti liecina, ka pārmaiņas notiek ļoti lēni vai nenotiek. Diskriminācija, stigmatizācija un sociālā atstumtība joprojām ir ikdienas realitāte lielai Latvijas sabiedrības daļai, īpaši cilvēkiem ar invaliditāti.

Šīm problēmām no starpdisciciplināru pētījumu skatpunkta fokusēti pievēršas t.s. nespējas jeb invaliditātes studijas (disability studies), kas izceļ dažādos nespējas aspektus vēsturē, likumdošanā, politikā, ētikā, kritiskajā teorijā un mākslā. Šī joma, kas 20. gadsimta beigās attīstījusies no kustības, kas iestājas par cilvēku ar invaliditāti pilsoniskajām tiesībām, arī šobrīd galvenokārt ir vērsta uz to, lai palielinātu šo cilvēku tiesības un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Latvijā nespējas studijas kā akadēmiskā disciplīna nav attīstīta, tomēr šajā diskusijā tās dalībnieki tika aicināti dalīties pārdomās un pieredzē par to, kā sociālie, politiskie un kultūras modeļi un pieejas sekmē vai bremzē iekļaujošas sabiedrības attīstību.

Diskusijas laikā dalībnieki centās atbildēt uz jautājumiem:

  • Kādi ir problēmas stagnācijas iemesli vēsturiskā kontekstā?
  • Kas ietekmē sabiedriskos procesus un domāšanu attiecībā uz citādā (ne)pieņemšanu, un pārmaiņas šajos procesos?
  • Vai un kā māksla un kultūra var sekmēt labākas, iekļaujošākas sabiedrības izveidi?
  • Kāda nākotne mūs sagaida?

Sarunas rīkotāji tajā aicināja piedalīties pārstāvjus no sociālo pakalpojumu sniedzēju vides, pašvaldības lēmējvaras, kā arī kultūras un sociālo zinātņu vides, kas strādā ar sociālās integrācijas un labbūtības jautājumiem. Kā rezultātu šai sarunai var iezīmēt pāris iedīgļus sociālās sfēras uzlabošanai un jaunu sadarbību dibināšanu.

Par dalībniekiem

Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie") ir politiķis un sociālais darbinieks, Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes Sociālo jautājumu komisijas priekšsēdētājs, Latviešu samariešu apvienības dienesta "Samariešu atbalsts mājās" vadītājs.

Kristīne Veispale ir sociālā darbiniece, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes locekle, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" valdes priekšsēdētājas vietniece. Viņa ir specializējusies bērnu tiesību un interešu aizstāvības jomā un darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un guvusi pieredzi strādājot gan valsts, gan pašvaldības iestādē, gan nevalstiskajā sektorā. Šobrīd sniedz atbalstu jaunu sabiedrībā balstītu pakalpojumu un projektu īstenošanā biedrībā "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"".

Agita Lūse ir sociālantropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docente. Viņa ir specializējusies medicīnas un psihiatrijas antropoloģijā (jautājumos par psihosociālo (ne)veselību, invaliditātes un rehabilitācijas sociālajiem aspektiem, pacientu interešu aizstāvību, iekļaujošiem pakalpojumiem u.c.). Lūse ir veikusi pētījumus arī tādās jomās kā ideju vēsture, dzīvesstāstu pētniecība, reliģijas antropoloģija un radniecības antropoloģija. Kopā ar Baibu Baikovsku ir izveidojusi studiju kursu "Invaliditāte: priekšstati, pieredze un rīcībpolitika" Rīgas Stradiņa universitātes Veselības komunikācijas maģistratūras programmā.

Ilze Dūmiņa ir absolvējusi Sociāla darba un sociālas pedagoģijas augstskolu "Attīstība" un ieguvusi profesionālo augstāko izglītību sociālajā darbā. Pilnveidojusi izglītību Vācijā un Anglijā, ieguvusi maģistra grādu Eiropas sociālajā darbā. Attīstījusi konceptu par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu kā horizontālu prioritāti Eiropas fondu ietvaros, vairāku gadu garumā ir uzkrātas zināšanas un pieredze šādās jomās: starpkultūru komunikācija, vienlīdzīgas iespējas, iekļaujoša darba vide, migrācija, dažādības vadība. Kopš 2011. gada strādā Sabiedrības integrācijas fondā, vada liela apjoma ESF projektu "Dažādības veicināšana", attīstot iekļaujošas darba vides un pretdiskriminācijas principus.

Anda Lāce ir māksliniece, kas strādā ar dažādiem savstarpēji papildinošiem mākslas veidiem – glezniecību, instalācijām, skulpturāliem veidojumiem un performanču jomu, kas bieži top ciešā sadarbībā ar laikmetīgās akadēmiskās mūzikas komponistiem. Kopš 2019. gada Anda Lāce ir sociāli atbildīgās "Sansusī" labklājības rezidenču programmas kuratore, kā arī vada meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem, sadarbojoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.

Ieva Rosne ir mākslas zinātniece un dizainere, sociālā uzņēmuma "Faveo" dibinātāja, kur strādā ar sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības un iekļaušanas jautājumiem, kā arī ar cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanas jautājumiem. Viņa ir mamma pieaugušam dēlam ar smagiem intelektuālās attīstības traucējumiem. Šovasar viņa īstenoja labdarības dārza svētkus "Ielūdz Kristers" cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Viesturdārzā", kas guva plašu sabiedrības atsaucību, tajos piedalījās ap 200 cilvēku.

Izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta "Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām" ietvaros, ko atbalsta ES programma "Radošā Eiropa".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti