Sadaļas Sadaļas

Valsts kontrole: VKKF dotāciju sistēma ir uzticamāka nekā Kultūras ministrijai

Valsts kontroles (VK) Revīzijas departamenta direktore Laura Graudiņa, salīdzinot Kultūras ministrijā (KM) un Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) pastāvošo dotāciju piešķiršanas sistēmu, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" norāda, ka  VKKF sistēma ir uzticamāka.

Vērtējot KM un VKKF izveidoto dotāciju piešķiršanas sistēmu, Graudiņa norāda, ka VKKF sistēma ir uzticamāka, jo ir izveidotas ekspertu komisijas, kur jomas eksperti veic izvērtējumu.

Pēcpusdiena: Laura Graudiņa un Sandis Voldiņš par VK revīzijas secinājumiem

„Līdz ar to ir pārliecība, ka finansējums aizies vajadzīgajiem mērķiem,” norāda Graudiņa, piebilstot, ka attiecībā uz KM izvērtējuma process nav tik detalizēts un profesionalitāte var būt subjektīva.

Jau vēstīts, ka VK publiskojusi secinājumus par revīziju, kas tika veikta KM un VKKF, kā arī deviņās biedrībās par laika posmu no 2012.gada līdz 2014.gada 30.jūnijam. Revīzijas rezultātā sniegti seši ieteikumi. Revīzijas ziņojums apliecinājis nepieciešamību pēc VKKF finansēšanas modeļa maiņas, atgriežoties pie VKKF finansēšanas sistēmas no iezīmētajiem nodokļiem.

Graudiņa stāsta, ka revīzijā tika pārbaudīti trīs lieli bloki.

„Detalizētāk, kā tad Kultūras ministrija ir izvērtējusi nepieciešamību konkrētajās jomās iesaistīt nevalstiskās organizācijas. Tas ir viens no lielajiem blokiem,” stāsta Valsts kontroles Revīzijas departamenta direktore Laura Graudiņa. „Otrs no lielajiem blokiem ir pats dotāciju piešķiršanas un uzraudzības sistēmisks izvērtējums. Un trešais – jau pašas dotācijas biedrībām un tas, vai šīs dotācijas, kas tika piešķirtas gan no Kultūras ministrijas, gan Valsts kultūrkapitāla fonda, ir sasniegušas savu mērķi.”

Valsts kontroles revidenti konstatējuši, ka VKKF administrācija un KM administrācija dara pēc būtības vienu un to pašu, gan piešķirot dotācijas, gan uzraugot to izlietojumu. Tā kā VKKF galvenā funkcija ir dotāciju pešķiršana, bet KM tas nav primārais uzdevums, Valsts kontrole uzskatīja, ka KM administratīvie izdevumi, dublējot funkcijas, ir nelietderīgi. Šī summa 2012. un 2013.gadā bija 64 000 eiro.

KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, vērtējot VK secinājumus, norāda, ka lielākā problēma ir nepietiekamais finansējums kultūrai. Voldiņš gan pieļauj, ka ir iespējamas situācijas, kad projekta iesniedzējs vēršas ar vienu un to pašu projektu gan KM, gan VKKF.

Tai pašā laikā ministrija un Kultūrkapitāla fonds, bez šaubām, apmainās ar informāciju par to, kādas tieši pozīcijas no projekta tiek finansētas,” skaidro Voldiņš. „Un mēs neesam konstatējuši praksē gadījumu, kad vienai un tai pašai pozīcijai [naunu] piešķirtu gan Kultūrkapitāla fonds, gan Kultūras ministrija.”  

Kultūras ministrijas risinājums, kuru tā piedāvāja jau pērn, attiecas uz VKKF finansēšanas modeļa maiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt