Valsts kontroles revidenti konstatējuši, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrācija un KM administrācija dara pēc būtības vienu un to pašu, gan piešķirot dotācijas, gan uzraugot to izlietojumu. VKKF savulaik tika izveidots tieši šādas funkcijas veikšanai, un šo darbu dara ekspertu komisija.
Tāpēc KM administrācijas izmaksas, piešķirot un uzraugot dotācijas, uzskatāmas par nelietderīgām. 2012. un 2013.gadā šī summa bija 64 000 eiro, informē Valsts kontrole.
Šādā situācijā biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja saņemt naudu gan no ministrijas, gan no VKKF, kas rada dubultā finansējuma risku, kā arī, nesaņemot finansējumu no vienas organizācijas, vērsties otrā un naudu tomēr dabūt, kas savukārt rada daudz jautājumu par projektu vērtēšanas kritērijiem. Kā piemēru Valsts kontrole min biedrību "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports", kas iesniedza pieteikumu VKKF par projektu, kura realizācijai būtu nepieciešami gandrīz 7000 eiro. VKKF to noraidīja. Pēc mēneša biedrība ar šo pašu vajadzību vērsās KM, kura savukārt finansējumu piešķīra.
Latvijā gan ir vērojama tendence, ka biedrības izmanto iespēju ar atsevišķu deputātu īstenotā lobija palīdzību tikt iekļautām budžetā un saņemt tiešu dotāciju. Runa ir par biedrībām, kurām finansējuma priekšlikumus iesniedz deputāti vai politiskās partijas kārtējā gada budžeta likumprojekta otrajam lasījumam (piemēram, "Latvijas Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome", "Latvijas Mūzikas atbalsta fonds", "Jaunrades fonds" un citas). Šāda prakse pārkāpj vienlīdzības principu un nav godīga pret pārējām organizācijām, kuru projektiem jāpiedalās konkursos.
Kā norāda Valsts kontrole, šī revīzija izgaismojusi vēl vienu lielu problēmu - biedrības nereti kalpo tam, lai KM padotības iestādes varētu īstenot savus projektus, kuriem faktiski jau ir paredzēts finansējums budžetā, turklāt - būtu iespēja izvairīties no iepirkuma procedūras. Normatīvie akti biedrībām paredz atvieglotu iepirkuma procedūru. Revīzijā konstatēts, ka biedrība, kura izveidota ar mērķi atbalstīt KM padotības iestādi, vēršas ar lūgumu piešķirt finansējumu projektam, naudu saņem, projektu īsteno, bet gala produkta ieguvēja un lietotāja patiesībā ir KM padotības iestāde.
Šādi rīkojies, piemēram, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalsta fonds (no VKKF saņēmis gandrīz 17 500 eiro (bez PVN) muzeja mobilās lietotnes projekta īstenošanai) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība (no KM saņēmusi 14 000 eiro dokumentālas filmas izveidei un komunikācijas stratēģijas izstrādei un īstenošanai).
Pārbaudot revīzijas izlasē iekļautās biedrības un nodibinājumus, revidenti konstatējuši, ka KM un VKKF, piešķirot finansējumu tādu mērķu sasniegšanai, kas paredzēti ministrijas padotības iestāžu nolikumos, kā arī preču un pakalpojumu iegādei, kuri paredzēti valsts iestādes darbības nodrošināšanai, ir nelietderīgi iztērējuši 31 500 eiro.
Iepriekšminētais ir cieši saistīts ar KM un VKKF pašu darbību, plānošanu un dotāciju saņēmēju kontrolēšanu. Šajos procesos ir nepieciešami uzlabojumi un sistēmas pilnveidošana. Izrādās, finansējumu teorētiski varētu saņemt pat pēc būtības bankrotējusi biedrība, jo finanšu rādītājus par iepriekšējiem periodiem nepārbauda ne KM, ne VKKF. Arī dotācijas izlietojums paliek tikai uz biedrību un nodibinājumu sirdsapziņas. Tas arī radījis vairākas situācijas, kad piešķirtā nauda tērēta pavisam citiem mērķiem, piemēram, biedrība "Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome" nopirkusi putekļusūcēju "IRobot Roomba 770" par gandrīz 500 eiro un tikpat dārgu gludekli.
Revīzija tika veikta KM un VKKF, kā arī deviņās biedrībās par laika posmu no 2012.gada līdz 2014.gada 30.jūnijam. Revīzijas rezultātā sniegti seši ieteikumi.
