Sadaļas Sadaļas

Stāsti

LVRTC, NEPLP un SM pārstāvji tiekas ar iedzīvotājiem Latgalē

Stāsti

Ainavu dārgumu krātuvei iedzīvotāji pieteikuši 950 ainavas; aktīvākie vidzemnieki

Iedzīvotājus aicina iemūžināt pašmāju vietvārdus Tautas vietvārdu datubāzē

Suņevīši un Pakārtā vilka pagrieziens jau ierakstīti vietvārdu datubāzē

Vēl līdz septembra beigām spēkā mudinājums iemūžināt pašmāju vietvārdus Tautas vietvārdu datubāzē. Iedzīvotāji, novadpētnieki, muzeji, bibliotēkas vai skolas var reģistrēt savas apkaimes vietvārdus – mājvārdus un dažādu objektu vārdus, piemēram, miestu, zvejvietu, pļavu, pilskalnu, alu, akmeņu vārdus un citus mazāk zināmus vietvārdus. Līdz šim datubāzē reģistrēti teju 2000 vārdu.

Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl līdz septembra beigām ikviens speciālā interneta platformā var iesūtīt pašmāju vietvārdus. Tie ir īpašvārdi, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, kā kalnu, gravu, ceļu, upīti vai ciematu. UNESCO projekts “Vietvārdu talka” aizsākts pavasarī un līdz šim iesūtīti vairāk nekā 1800 dažādu vietu un objektu vietvārdi.

''Daudzi šobrīd atpūšas laukos, kaut kur tālāk devušies pie radiem, un varbūt var apjautāties radiem, vecvecākiem vai kaimiņiem, kā agrāk saukta kāda pļava, līcis u.tml. Arī es pavaicāju vecmammai, vai viņa zina kādu īpašu vietvārdu, un viņai pie mājas esot atradusies Ciganu pļava, kur senos laikos ceļojušas čigānu grupas, kas ar māju saimniekiem sarunājuši apmetnes vietas un īpaši bieži tur apmetās, kad bijis pilnmēness, jo tad naktīs bijis gaišs. Viens mazs vietvārds pļavai var ietvert arī tradīcijas, vēsturi, iedzīvotāju nostāstus, par kuriem citādi mēs neuzzinātu,'' stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Evija Maļkeviča.

Vietvārdu talkas tradīcija ir sena, to aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns 1911. gadā,  pakāpeniski savācot 60 tūkstošus vietvārdu.

Taču pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Sanda Rapa norāda, ka īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru:

''Vietvārdu datu bāzē tagad fiksēts arī tāds interesants ceļu krustojums kā Pakārtā vilka pagrieziens. Tagad to datubāzi var lasīt teju kā grāmatu. Tāpat, piemēram, Suņevīši, kuru nosaukums radies, jo katram saimniekam šajā vietā bijis suns, kas pavada uz darbu. Protams, tā varbūt ir arī tautas etimoloģija, bet tā arī ļoti interesē folkloras pētniekus, ģeogrāfus un arheologus. Iesūta arī izlokšņu vārdus, kā Pūču saleņa Aizkalnes pagastā, kas nozīmē, ka cilvēki nebaidās rakstīt arī izloksnēs, kas savukārt svarīgi valodniekiem. Šie vietvārdi nekur nepazudīs, mēs publicēsim tos vietvārdu vārdnīcā, un tie saglabāsies nākamajām paaudzēm.''

Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam izziņo čaklākos talciniekus un vietvārdiem krāšņākos novadus, kurus suminās talkas noslēguma pasākumā 20. oktobrī – Vietvārdu dienā.

''Baltie laukumi palikuši Kurzemē, arī Latgalē, arī pats Vidzemes gals ir tāds pabāls. Aicinām visus būt aktīviem, iesaistīties, lai izkrāšņotu Latviju, sagaidot simtgadi,'' aicina Maļkeviča.

Lai piedalītos vietvārdu talkā, dalībniekam jāzina tikai vietvārds, pagasts, kurā tas atrodas un objekta kategorija. Vietvārdus līdz 30. septembrim var reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē - www.vietvardi.lv.

Aktīvākie vietvārdu vākšanas punkti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt