Kultūras Rondo

Pasaules diktāts latviešu valodā skanēs arī "Kultūras Rondo"

Kultūras Rondo

Riga IFF laikā pirmizrāde būs Emīla Alpa filmai "Koris. Diriģents. Kamēr..."

Tapusi grāmata "Arhitektūras izglītībai Latvijā 150"

RTU Arhitektūras fakultātes jubilejas gadā tapis izdevums «Arhitektūras izglītībai Latvijā 150»

Šogad aprit 150 gadi, kopš Latvijā var iegūt augstāko izglītību arhitektūrā. Nozīmīgajai gadskārtai veltīta grāmata „Arhitektūras izglītībai Latvijā 150”. Tajā ir gan atskats uz arhitektūras izglītības vēsturi, gan iezīmēti Latvijas arhitektūras skolas attīstības posmi, gan bagātīgs vizuāls materiāls.

Grāmatas autori ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, RTU Arhitektūras fakultātes dekāna vietniece zinātniskajā darbā Sandra Treija un RTU Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs, profesors Jānis Krastiņš.

Jānis Krastiņš sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta, ka grāmata ir brīnišķīga paliekoša vērtība,

“kuru katrs var paņemt rokās, izņemt no plaukta, atšķirt un iegūt informāciju par to, kā pie mums ir attīstījusies šīs mūsu jomas izglītība un kāda viņa ir šodien.” 

Izdevums tapis, visiem trim autoriem sadarbojoties un pievienojot informāciju par to, ko katrs ir atradis un atklājis.

“Lielākā apjoma daļa sanāca man, abi mani kolēģi šodien mūsu skolā ir profesori, bet kādreiz es viņiem biju mācībspēks, kad viņi studēja. Dzīve ir radījusi situāciju, ka man vienkārši pieredze ir garāka un ir daudzi vēstures fakti, ko šodien nezina,” norāda Krastiņš.

Kā vienu šādu faktu Krastiņš min fakultātes dažādās atrašanās vietas 20. gadsimta 60. gadu laikā.

Grāmata aptver četrus vēstures posmus – sākot ar laiku līdz Pirmajam pasaules karam, kad arhitektūras izglītību Rīgas Politehnikumā ieguva daži desmiti speciālistu, kuri, kā skaidro Krastiņš, devuši lielu ieguldījumu īpaši Rīgas pilsētvides attīstībā.

Tam seko starpkaru periods, kad skola bija integrēta Latvijas Universitātē. Savukārt pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas laikā, skola uz brīdi tikusi juridiski likvidēta. 1956. gadā tomēr saglabāja Arhitektūras katedru, kura bija iekļauta Būvniecības fakultātes sastāvā.

“1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas jau pēc Eiropas parauga Politehnisko institūtu pārdēvēja par Tehnisko universitāti, un tieši šajā brīdī tika atjaunota Arhitektūras fakultāte.

Tā gan tagadējā Tehniskajā universitātē ir mazākā pēc mācībspēku un studentu skaita, bet neteiksim, ka viņa būtu maznozīmīgākā,” uzsver Krastiņš.

Grāmata aptver trīs galvenās fakultātes darbības jomas: viena ir pats mācību process, otrs ir zinātniskā darbība, pēdējā nodaļa veltīta mācībspēku praktiskajām devumam. Krastiņš norāda, ka pirmām kārtām, “tas ir kultūrvēsturisks pētījums, kas skar arī nedaudz tādu vispārējo arhitektūras dzīves kontekstu.”

Grāmatas beigās ir ievietots personu rādītājs, kurā norādīti visi RTU Arhitektūras fakultātes beidzēju vārdi.

Grāmatas “Arhitektūras izglītībai Latvijā 150” atvēršanas svētki notiek 18. oktobrī RTU Arhitektūras fakultātē, tam sekos Latvijas arhitektu (sa)lidojums “Zīmuļa termiņš”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti