Pirmskrīzes laikā mūzikas un mākslas skolu akreditētās programmas bija pilnībā valsts finansētas. Šī bija unikāla situācija, kurā valsts rūpējās par talantīgu bērnu iespēju mācīties. Šobrīd pašvaldību mācību iestādēs valsts finansējums mūzikas izglītībai ir iesprūdis krīzes laikā – uzsver Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas vadītājs Aivars Broks.
„Radās dokuments, kurā samazināts izmaksu koeficients uz vienu audzēkni, kas neprasīja papildus finansējumu..... un naudas visu laiku nepietiek,” saka Broks.
Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne norāda, ka šo gadu laikā KM kopā ar IZM pedagogu algu palielinājumam un piemaksām skolotājiem ar 3., 4., 5.kvalitātes pamazām ir palielinājusi finansējumu par 1,5 miljoniem latu.
Ievērojama finansējuma daļa, piemēram, mūzikas instrumentu iegādei un telpu nodrošinājumam paliek uz pašvaldību pleciem. Taču šajā situācijā papildus finansējums ir atkarīgs no skolas direktora menedžera iemaņām.
„Naudas piešķīrums, kāds tas ir, spiež nodarboties ar radošām izpausmēm, lai dabūtu iespējami labāko rezultātu. Ja piens maksā 90 centus, bet man ir iedoti 70, tad nākas meklēt, kas piemaksās klāt,” skaidro P. Jurjāna mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis.
Mēs katru gadu pieprasām šo finansējumu. Darīsim, ko varēsim un priecāsimies par pašvaldību atbalstu,” uzsver Klišāne.
Ar šobrīd esošo finansējumu no 23 000 jauniešu var izglītot tikai 17 tūkstošus.
