Lai gan valsts atbalsts krājumu papildināšanai ik gadu ir pieejams, 90% gadījumu muzeju krājumu papildina dāvinājumi, jo naudas visiem nepietiek un ne visi iztur vai piesakās stingrajam konkursam.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" glabājas aptuveni četri tūkstoši gleznu. Tās izvietotas divās lielās telpās, kurās gleznas sarindotas plauktos vairākos stāvos - tāpat kā bibliotēkā grāmatas.
"Sibīrija, izsūtījums, par šo tēmu mēs varam lasīt, ir literatūra, ir filmas, bet vizuālā mākslā šīs ir vienas no spilgtākajām un arī spēcīgākajām liecībām par šo latviešu tautas vēstures smago posmu," muzeja darbiniece Ilze Putniņa rāda gleznu no Ilmāra Blumberga kolekcijas ar nosaukumu "Visu laiku snieg". 25 gleznas iegādātas šogad, un tajās mākslinieks gleznojis motīvus no bērnības Sibīrijā. Lai gan izstāde bijusi 2013.gadā, šogad valsts atvēlējusi 50 000 eiro, lai muzejs gleznas varētu iegādāties. Tomēr divreiz lielāku apjomu muzeja krājumu veido pašu mākslinieku un privātpersonu dāvinājumi.
"Mākslinieki arī ļoti bieži dāvina. Mums ir arī tādi skaisti piemēri. Teiksim, 2012.gadā mēs nopirkām piecus Vijas Celmiņas darbus un vēl trīs darbus māksliniece mums uzdāvināja klāt. Daļu darbu mēs pērkam, un vēl kādus darbus, ko mākslinieki uzskata par nozīmīgiem vai saistītiem ar tiem darbiem, ko muzejs ir nolēmis iegādāties, tad mēs arī saņemam dāvinājumā," atklāj LNMM direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova.
Tuvojoties nākamajam gadam, muzejam ir padomā, kā krājumu varētu papildināt, taču pirms projektu pieteikšanās izsludināšanas tā pārstāve konkrētu vīziju neatklāj.
"Kamēr eksistē muzeji, tikmēr ir aktuāls jautājums par to, vai un ar ko muzejus papildinās," saka Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns. Par nacionālā krājuma papildināšanu muzejiem jārūpējas katru gadu. Vairumā gadījumu krājumu papildina dāvinājumi, un vienlaikus valsts akreditētiem muzejiem ir iespēja pretendēt uz valsts atbalstu.
Zināms, ka nākamgad muzeju krājumu papildināšanai un ekspozīciju veidošanai atvēlēti vairāk nekā 400 000 eiro.
Jānis Garjāns no Kultūras ministrijas gan atzīst, ka ar esošo finansējumu ir par maz un ne tuvu nevar atbalstīt katra muzeja vēlmes: "Dažkārt jau arī tiek atteikts tā iemesla dēļ, ka atbilstība muzeja krājumam, nepieciešamība krājumā pēc tās mantas nav tik ļoti izteikta. Tā vīzija par to, ko tad darīs ar šo nopirkto mākslas darbu vai kultūrvēsturisko priekšmetu, nav tik skaidra, jo visu jau nekad muzejs nevarēs pārņemt savā krājumā. Nekāds ļaunums jau no tā nevienam nerastos varbūt, bet kāda ir vajadzība? Kāda ir nepieciešamība?"
Lai pretendētu uz valsts atbalstu krājumu papildināšanai, muzeju darbiniekiem jāraksta projektu pieteikumi, pamatojot, kāpēc krājums papildināms ar konkrētajiem priekšmetiem, jāiesniedz izmaksu tāme un pēcāk jāspēj par iztērēto naudu atskaitīties.
Nacionālo krājumu veido arī pašvaldību muzeji, kas rūpējas par vietējā novada priekšmetu saglabāšanu. Balvu novada muzeja vadītāja Iveta Supe gan stāsta, ka novados daudzus muzejus no pieteikšanās valsts atbalstam attur kūtrums un sarežģītā pieteikšanās procedūra, tāpēc krājumus ik gadu papildina dāvinājumi, retos gadījumos priekšmetus iegādājas par valsts naudu.
"Tādam mazam muzejam kādā nelielā pagastā vai nelielā pašvaldībā priekš tās vietas kāda lieta vai priekšmets ir ārkārtīgi vērtīgs. Kas ir ļoti nozīmīgs kādai mazai vietai, tam ir nozīme arī lielākā mērogā, tā kā varbūt, ja tiešām atrodas tāda lieta, ko gribas iegādāties, varbūt vajag to drosmi uzdrošināties un prasīt finansējumu. Mēs ne vienmēr paši esam pietiekami aktīvi," pauž Iveta Supe.
Pēdējo reizi Balvu muzejs par valsts līdzekļiem iegādājies keramikas izstrādājumus vēl šī gadsimta sākumā, jo krīzes laikā dažus gadus atbalsta programma tika pārtraukta, vienu reizi iesniegtā ideja noraidīta. Balvu muzejs, tāpat kā citi novadu muzeji, nākamgad cer krājumu papildināt ar kāda vietējā amatnieka vai mākslinieka darbiem. Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds idejas krājumu papildināšanai nākamam gadam aicinās iesniegt janvārī.
