Rīta Panorāma

"Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi" grāmatā un tiešraidē no LNB

Rīta Panorāma

Vatikāna atslēgu turētājs – vīrs, kurš ik rītu atslēdz Siksta kapelu

Saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli

Ministrs sola, ka neviens kultūras nozarē strādājošais nepaliks bez atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ņemot vērā šī brīža saslimstību ar Covid-19, šobrīd būtu pāragri runāt par kultūras norišu atsākšanos klātienē, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Skaidrojot, ka Kultūras ministrija (KM) šobrīd strādā pie atbalsta mehānismiem, lai kultūras nozare ciestu iespējami mazāk, ministrs pauda pārliecību, ka neviens nozarē strādājošais nepaliks bez atbalsta.

Ārkārtējā situācija valstī ir pagarināta vismaz līdz 6. aprīlim, un tas nozīmē, ka spēkā paliek arī ierobežojumi attiecībā uz kultūras procesiem visā valstī. Kā norādīja Puntulis, paralēli tiem atbalsta mehānismiem, kas ir visās nozarēs kopumā, KM radījusi vēl piecus dažādus mehānismus – biļešu kompensāciju 80% apmērā, kas jau darbojas, un četrus, kas vēl ir izstrādes stadijā. Puntulis gaidāmos atbalsta pasākumus iedalīja divās daļās – divi mehānismi, kas būtu nepieciešami izdzīvošanai, tūlītējai lietošanai, un otri divi, kas vērsti uz nākotni.

Jau iepriekšējā periodā darbojies mehānisms “Nākotnes kultūras piedāvājums”, ko Puntulis dēvēja arī par “valsts pasūtījumu”, kura ietvaros iepriekšējā periodā jau notika mākslas darbu un grāmatu iepirkums. Šobrīd šī mehānisma ietvaros pieejami trīs miljoni, apmēram 400 000 eiro paredzēts novirzīt kultūras procesu nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ministrs norādīja, ka gaidāms jauns mehānisms, kas izstrādāts kopā ar kultūras nozares privāto sektoru, ar kultūras komersantiem – iespēja jau šobrīd producēt, veidot pasākumus, saņemot finansējumu sadarbībā ar “Altum”, kur 60% no finansējuma būtu aizdevums, savukārt 40% tiktu saņemti kā grants. Ministrs pauda pārliecību, ka neviens kultūras nozarē strādājošais nepaliks bez atbalsta.

“Mēs esam ļoti dažādi, tostarp dažādi ir arī kultūras ļaudis. Varbūt tie, kuri šobrīd lauku klusumā raksta savu kārtējo romānu vai simfoniju, vai ko aranžē, vai glezno, tie varbūt šo krīzi neizjūt tik sāpīgi kā tie, kuru ikdiena tomēr ir būt uz skatuves, tostarp arī popmūzikas pārstāvji,” norādīja ministrs. Puntulis atzina, ka tieši šo kultūras nozares pārstāvju dēļ paralēli valsts universālajiem mehānismiem KM ir radījusi speciālus mehānismus. Ministrs norādīja: “Mēs visu nevaram atrisināt ar naudu. Ja mūsu atbalsta sistēma darbosies perfekti, tā emocionālā, morālā gaisotne ir tāda, ko ar naudu nevar atrisināt. Vienīgais veids ir radošums, tas ir tas, ka mūs spēj glābt – arī mūsu devīze ir “no rādīt pārejam uz radīt”. Tiem, kuriem šobrīd nav īsti iedvesmas, ko radīt, vienīgais veids, kā no šī iziet, ir tomēr mēģināt radīt, iedvesmoties vienam no otra, skatīties tos labos piemērus, no tiem, kuriem šobrīd pietiek spēka, enerģijas vai iedvesmas radīt.

Savukārt KM uzdevums ir nodrošināt šos materiālos apstākļus, šos pamatus, lai cilvēkam būtu iespēja radīt, un to mēs šobrīd arī atbildīgi darām.”

Pagājušajā periodā KM atbalsta mehānismiem tika piesaistīti un izlietoti 20 miljoni, šobrīd piesaistīti 15–17 miljoni, no kuriem 2 miljoni pašnodarbināto personu nodarbinātības programmai, 3 miljoni kultūras nākotnes programmai, 1,1 miljons biļešu kompensācijai, 3 miljoni kultūras insitūciju ilgtspējas nodrošināšanai un 6 miljoni programmai, kas tiek veidota kopā ar “Altum”, norādīja ministrs.

Covid-19 vakcīnas kultūras nozarē strādājošajiem

Puntulis atzina, ka ir būtiski vakcinēt tieši kultūras nozarē strādājošos, primāri lielos kolektīvus – simfoniskos orķestrus, teātra trupas, kuriem nav iespējas izmantot sejas maskas vai strādāt izvairoties no cieša kontakta. KM jau esot apzinājusi un sastādījusi precīzus sarakstus ar šo sfēru pārstāvjiem, kas vēlas vakcinēties un kuri vēl ir pārdomās. Šobrīd viss esot atkarīgs no tā, kā veiksies ar vakcīnu piegādi.

Nav skaidrības par amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu

Vaicāts par Dziesmu svētku biedrības paustajām bažām par pašvaldību gatavību un spēju turpināt nodrošināt kolektīvu vadītāju atalgojumu un tādējādi garantēt arī Dziesmu svētku procesa nepārtrauktību, Puntulis atzina, ka ir būtiski atbalstīt kolektīvu vadītājus šajā laikā, kad darbs ar amatierkolektīviem ir ierobežots, taču ir pašvaldības, kurās notiek diskusijas par to, vai šo kolektīvu vadītāji būtu jāatbalsta. Ministrs norādīja, ka ir izskanējusi ideja, ka kolektīvu vadītāji būtu pilnībā jāalgo valstij, un tas prasītu 15 līdz 18 miljonus, taču ministrs kā optimālāko risinājumu redz šo finansējumu dalīt starp valsti un pašvaldībām, kurās šie kolektīvi darbojas.

PVN likmes samazināšana oriģinālliteratūrai un drukātajiem medijiem

Jautājums par PVN likmes samazināšanu oriģinālliteratūrai un drukātajiem medijiem būs viena no KM prioritātēm, lemjot par nākamā gada budžetu, informēja ministrs. Vienlaikus viņš norādīja, ka galvenā prioritāte ir kultūras nozares atalgojuma celšana vismaz līdz vidējam atalgojumam valsts sektorā.

Koncertzāles būvniecība

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ gaida Arhitektu savienības ierosinājumus par piemērotākajām vietām akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā. Viņa ieskatā labākais risinājums joprojām ir ēkas būvniecība Elizabete ielā 2, taču Puntulis esot gatavs apspriest arī kādu alternatīvu.

KONTEKSTS: 

Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas vairākkārt pagarināta un pašlaik ir spēkā līdz 6. aprīlim. Tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.

Sākotnēji darbu varēja turpināt muzeji, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūrvietas, taču saslimstībai ar Covid-19 nemazinoties, tika ieviesti stingrāki drošības pasākumi un slēgtas visas kultūrvietas.

No 12. janvāra ir atvērtas bibliotēkas, kur lasītāji var saņemt grāmatas līdzņemšanai, tomēr bibliotēku lasītavas apmeklētājiem arī turpmāk būs slēgtas. Klātienē darbu drīkst turpināt tikai muzeju ārtelpu ekspozīcijas. Pārējās kultūrvietas un kultūras pakalpojumi aizvien pieejami tikai attālināti.

Arī kultūrizglītības procesu nodrošināšana, tai skaitā individuālo nodarbību norise, tiek turpināta attālināti. Arī amatiermākslas kolektīvi darbību var turpināt tikai attālināti – kultūras centros un citās kultūrvietās individuālo klātienes mēģinājumu norise, nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību, nav pieļaujama.

Profesionālajos darba kolektīvos kultūras jomā – teātros, koncertorganizācijās, muzejos, arhīvos, kultūras centros un citur – darbu klātienē vēlams turpināt vienīgi tiem darbiniekiem, kuri iesaistīti tiešraižu translāciju vai ierakstu sagatavošanas nodrošināšanā; pārējiem darbiniekiem – strādāt attālināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti