Mākslu augstskolas atbalsta konsorciju kā sadarbības formu, bet kategoriski noraida konsolidāciju

Mākslu augstskolas samulsinājuši kultūras ministra izteikumi par to pārtapšanu „konsorcijā, universitātē”, piesaucot arī kopīgas telpas bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija uzsver, ka atbalsta savstarpēju sadarbību, taču stingri iestājas par visu trīs augstskolu autonomiju. Taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kā politiķi augstskolu likumā izvēlēsies definēt "konsorciju”.

Mākslu augstskolas atbalsta konsorciju kā sadarbības formu, bet kategoriski noraida konsolidācijuMāra Rozenberga

Saeimas sēdē septembra beigās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzstājās ar aizstāvības runu nacionālās koncertzāles projektam. Runājot plašāk par Kronvalda parku kā vienotu kultūrtelpu, izskanēja arī šāds teikums:

“Treškārt, ar vienotu doktorantūru trīs kultūras augstskolām, kas pārtapušas konsorcijā, universitātē, ar visu no tā izrietošo sinerģiju šā brīža Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda parkā.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce uz to šonedēļ reaģēja, pieņemot lēmumu par nepieciešamību saglabāt augstskolas autonomiju. Rektors Guntars Prānis gan uzsver, ka akadēmija neiebilst pret konsorciju kā sadarbības formu, taču esot daudz neskaidrību un “augstskolu likuma jaunās redakcijas tapšanā cirkulē dažādas versijas un scenāriji.”

“Mēs noteikti esam atvērti dažādām sadarbībām. Bet, tā kā pašlaik vispār nav noformulēts, kas “konsorcijs” būs, tad – lai būtu skaidrs, kā mēs to saprotam. Mēs noteikti esam pret apvienošanu, jo uzskatām, ka ir jābūt ļoti vispusīgai analīzei, kādi būs ieguvumi.

Tādas augstskolas kā Mūzikas un Mākslas akadēmija ar simt gadu pieredzi – tur vajadzētu ļoti rūpīgi pārdomāt, ja veic kādas izmaiņas.

Varam redzēt, ka arī pasaules pieredze ir ļoti neviennozīmīga. Tieši otrādi – visbiežāk maza un efektīva augstskola tieši mākslu jomā, kā, piemēram, Parīzes konservatorija, var pasaules līmenī veikt savus uzdevumus. Savukārt no Helsinku Mākslu universitātes, kur notika apvienošana un tam tika veltīta ļoti liela naudas summa, mums tagad sūta signālus, ka līmenis sāk krist un ir dažādas problēmas,” norāda Prānis.

Arī Latvijas Mākslas akadēmija šogad Satversmes sapulcē vienbalsīgi lēmusi par augstskolas suverenitāti, stāsta rektors Kristaps Zariņš.

“Tas, ka augstskolai jāattīstās, ir nenoliedzami. Mēs, piemēram, pašlaik īrējam no Latvijas Universitātes daļu šīs mājas Kronvalda bulvārī [bijušajā Bioloģijas fakultātē], bet tas jau nenozīmē, ka ir jādomā par augstskolu apvienošanu. Jāapvieno varbūt ne tik veiksmīgas augstskolas, kas ir valsts uzstādījums, bet Mākslas akadēmijas un Mūzikas akadēmijas kvalitāti, es domāju, nevar apšaubīt,” uzsver Zariņš.

Trīs mākslu augstskolas pašlaik jau sadarbojas profesionālajā doktorantūrā un plāno arī kopīgu akadēmisko doktorantūru. Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela atzīst, ka jau kopš stāšanās amatā pirms sešiem gadiem bijušas runas par augstskolu apvienošanu.

Taču pēdējos ministra izteikumus viņa vērtē drīzāk kā sajukumu terminoloģijā starp “konsorciju” un “konsolidāciju”.

Konsolidācijas ideju stingri noraida arī Kultūras akadēmija. Bet konsorcijs būtu augstskolu partnerība akadēmiskās doktorantūras skolas izveidē.

“Akadēmisko doktorantūru turpmāk vairs nevarēs īstenot citādāk kā tikai ar doktorantūras skolu palīdzību. Tas ir obligātais uzstādījums, lai mēs varētu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Un kā viens no kontaktpunktiem pavīdēja ideja par bijušo Bioloģijas fakultāti Kronvalda bulvārī. Bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka visas trīs mākslas augstskolas tiks sabāztas vienā struktūrā un vienā ēkā,” atzīmē Muktupāvela.

Taču tieši tas, kā "konsorciju” definēs Augstskolu likuma grozījumos, būs atslēga tajā, vai augstskolu bažas par apvienošanu izrādīsies pamatotas vai nē.

Jo definīcijā var iekļaut arī apvienošanos vienā juridiskā personā.

To gan neatbalsta mākslas augstskolas pārraugošā Kultūras ministrija, saka valsts sekretārs Uldis Zariņš.

Zariņš skaidro: "Šobrīd diskusijas ap un par grozījumiem Augstskolu likumā ir ļoti karstas, un arī [Saeimas] komisijā ir dzirdēti dažādi viedokļi, kāda tad būtu tā īstā un pareizā konsorcija definīcija. Katrā ziņā no Kultūras ministrijas mēs respektējam un atbalstām mūsu augstskolu vēlmi saglabāt savu unikalitāti un neatkarību, tāpēc,

mūsuprāt, piemērotākā definīcija, ko būtu vēlams nostiprināt arī likumā, ir "maigākā" šī konsorcija definīcija, proti – ka konsorcijs ir vairāku augstskolu sadarbība mērķu sasniegšanā, neuzliekot par pienākumu tām apvienoties arī juridiski.”

No Zariņa teiktā noprotams, ka konsorcija definīcija var izrādīties arī būtiska svira mākslu augstskolu cerībās saņemt universitātes statusu, jo par augstskolu galīgo nosaukumu jaunajā augstāko izglītības institūciju tipoloģijā diskusijas vēl turpinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt