LNO budžets ir 10 reižu mazāks nekā vidējos Eiropas opernamos un pat 100 reižu mazāks nekā lielākajās Eiropas operās – tā skaidro eksperti, un arī operas valdes priekšsēdētājs Zigmārs Liepiņš atzīst, ka jābūt taupīgiem un tik lielus honorārus kā līdz šim vairāk māksliniekiem no ārzemēm maksāt nevarēsim. Viņš gan arī skaidro, ka norobežošanās no ārzemju māksliniekiem negatīvi ietekmētu operas repertuāra māksliniecisko kvalitāti.
Pēc publiski pieejamās informācijas, 2013. gadā pašmāju un ārzemju režisoru vidējais honorārs Latvijas Nacionālajā operā atšķīries pat vairāk nekā trīs reizes. Starpība, visticamāk, būtu vēl lielāka, ja ne līgums ar Viesturu Kairišu par topošās operas "Valentīna" režiju, kā arī Andreja Žagara režisētais iestudējums "Rožu kavalieris". Eksperti gan skaidro – opera ir starptautiska māksla, tajā jau izsenis valda brīvais tirgus, un citur kā režisori, tā solisti un diriģenti saņem daudz, daudz lielākas naudas summas.
„Ir jāatbild uz to, vai Latvija grib operu, vai Latvija var atļauties operu. Par pārējo mēs esam tirgū. Visas tās diskusijas – vidēji, augsti, zemi – tāds tas žanrs, viņš kā atnāca no karaļpilīm, tā ir iegājies, viņš ir tāds. (..) Grūtākais ir vienmēr noteikt – vai tiešām tas ir labs, ko mēs ņemam. Jo bieži vien jau mēs pasludinām kaut kādu pasaules zvaigzni, ko zina Latvijā, bet ārpus gandrīz nemaz," Kultūras akadēmijas menedžmenta profesors Ivars Bērziņš arī norāda – mūsu opera nav unikāla, kā to līdz šim uzsvērusi tās vadība, bet priekš mazā budžeta līmenis ir tiešām augsts. Bez ārzemju māksliniekiem tā kļūtu par lokāli reģionālu operu.
„Viņai ir jābūt visai Latvijai, viņai ir jābūt gan pensionārei Alūksnē, gan skolēnam Daugavpilī, skaidrs, no otras puses šis žanrs ir ārkārtīgi [prasīgs] – pasaulē ir kādi 3 vai 4 žurnāli, kur tu esi vai neesi topā – abos divos nevar ielēkt, ir jāizvēlas. Iepriekšējā posmā mēs vairāk gribējām ielēkt tajā starptautiskajā. (..) Vai mērķis ir, lai katrs latvietis vienreiz aiziet uz operu vai lai ar mums lepojas kaut kur ārzemēs, kad pasaka – ā, Latvija, jums tur tā labā opera – nu, ko mēs izvirzām..." pārdomāt aicina Bērziņš.
Operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš sola turpmāk publiskot visiem operas māksliniekiem izmaksāto honorāru apmēru, un uzsver – katrs projekts, režisors un solists jāvērtē atsevišķi:
„Kādreiz par kādu mākslas darbu būs jāmaksā varbūt ļoti liela nauda, un tas būs vienkārši nepieciešams, lai operas prestižu uzturētu. Un kādas reizes mēs to varēsim atļauties darīt par ļoti saprātīgām un lētām cenām."
Viņš arī skaidro, ka, mēģinot veidot operas repertuāru tikai ar vietējiem spēkiem, tas noplicinātos.
Opera katrā ziņā ir vienā pasaules mākslas telpā jebkurā gadījumā. Un norobežoties no procesiem, kas notiek pasaulē, mēs netaisāmies. Un visādas insinuācijas par to, ka operā notiks ziņģu festivāli, es domāju, ir pilnīgi lieki, un ir nepareizi iztulkoti mani izteicieni par šo tēmu "tuvināties tautai"," norāda Liepiņš.
Lai arī pēc statistikas operu Latvijā apmeklē tikai 10 procenti valsts iedzīvotāju, eksperti skaidro, ka šāda situācija novērojama visās valstīs. Latvijā opera ir iecienīta un izrāžu apmeklējums pārsniedz pat 90 procentus.
