Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Dailes teātrī Smiļģa lāsts?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kas glābs ikonisko restorānu «Sēnīte» no bojāejas? »

Kultūršoks: «Nākamgad samazinās atbalstu radošo savienību senioriem»

«Kultūršoks»: Nākamgad samazinās atbalstu radošo savienību senioriem

Pusmiljons eiro radošo personu atbalsta programmas līdzekļu šogad tika iztērēti jau līdz augustam. Nākamgad šo finansējumu neplāno palielināt, bet trūkstošos līdzekļus iegūs, samazinot atbalstu trūcīgiem senioriem. Šobrīd radošās personas, pienākot pensijas vecumam, bieži nonāk zem nabadzības sliekšņa. Izmaiņas atbalsta programmas nolikumā nozīmē, ka trūkumā nonākušie pensijas vecuma mūziķi, aktieri, mākslinieki nākamgad varēs pretendēt uz atbalstu vien divu minimālo mēnešalgu apjomā līdzšinējo sešu vietā. 

ĪSUMĀ

Šogad atbalsta programmas finansējums tika iztērēts pirmajos astoņos gada mēnešos

Raidījums “Kultūršoks” pirms gada vēstīja, ka cerētie atbalsta pasākumi minētajā programmā tobrīd nebija sasnieguši mērķi. No pusmiljona eiro tai piešķirto līdzekļu Valsts kultūrkapitāla fondam vairāk nekā piekto daļu nācās atgriezt valsts budžetā.

Tas notika tādēļ, ka reti kurš potenciālais atbalsta prasītājs kvalificējās “nabadzības slieksnim” – vismaz trīs mēnešu ienākumiem, kas nepārsniedz pusi no minimālās algas, proti, ne vairāk kā 215 eiro mēnesī.

Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe toreiz uzsvēra – tas nenozīmējot, ka radošie cilvēki ir pārāk turīgi, lai kvalificētos:

“Nē, viņi nav tik bezcerīgi nabadzīgi, kā tur bija uzrakstīts, izdomāts.”

Tādēļ pagājušā gada rudeni tā saucamajā Radošo personu likumā tika veikti grozījumi, kas paredzēja – lai pieteiktos uz, ilgākais, pusgada atbalstu, ne lielāku par minimālo mēnešalgu mēnesī, ienākumiem jābūt ne lielākiem par 75% no minimālās mēnešalgas.

Un šogad aina ir gluži cita: atbalstam jau līdz augustam pieteikušies daudz vairāk cilvēku nekā visa pagājušā gada laikā, un pusmiljons eiro jau iztērēts līdz augustam. Pabalstu lielākā daļa aiziet senioriem.

Kultūras ministrija negrasās finansējumu palielināt 

Kultūras ministrija ar radošo personu atbalsta programmas rezultātiem šajos divos gados ir apmierināta un neko tuvākajā laikā negrasās mainīt.

Nākamajā gadā budžeta plānošanas trīs gadu ietvaros šai programmai iezīmēts tas pats pusmiljons.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzsver - lai izvērtētu, vai šis finansējums var tikt palielināts, nepieciešams lielākā laika periodā veikt analīzi par pieprasījumu un programmas rezultātiem. To Kultūras ministrija arī gaidīs no Radošo personu atbalsta padomes, kas ir pirmais pieturas punkts saziņā ar radošajām personām.

Dace Vilsone

“Es domāju, ka Radošo personu atbalsta padomes garākā laika posmā izdarīts secinājums mums ļaus precīzāk adaptēt kaut kādus jaunos risinājumus,” pauž Vilsone.

Trūkstošos līdzekļus iegūs samazinot atbalstu senioriem

Lai izlīdzinātu lielo nevienmērību starp radošajām personām, kas piesakās tā dēvētajam dīkstāves pabalstam, un senioriem, kuriem, ja tie kvalificējas nabadzības slieksnim, tiek apmaksāti medicīnas un komunālo pakalpojumu čeki, mainīts nolikums, un turpmāk seniori līdzšinējā pusgada vietā varēs pieteikties atbalstam tikai divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe gan uzskata, ka Radošo personu atbalsta pasākuma programma līdz šim ļoti noderīga bijusi tieši pensionētajiem kultūras darbiniekiem.

“Kas attiecas uz pensionāriem, tas atrisina ļoti daudz, jo mēs ļoti labi zinām, radošajiem pensijas ir vienkārši smieklīgas, bieži vien cilvēkiem, kas ir ļoti lielu ieguldījumu devuši kultūrā.  Bet tāda ir tā situācija,” vērtē Vērpe.

Edgars Vērpe

Vērpe stāsta, ka pirms 20 gadiem, kad VKKF piešķīra pirmās mūžas stipendijas, padomē diskusijās tika spriests: šīs pensijas tiek piešķirtas tāpēc, ka padomju laikos cilvēki strādājuši, taču tobrīd pensiju sistēma nebija sakārtota. Vērpe atceras, ka toreiz cerēts, ka ar laiku sistēma tiks sakārtota: “Pēc 20 gadiem gan jau viss būs kārtībā, visiem būs normālas pensijas kā Rietumos, un mēs varēsim arī mūža stipendijas nemaksāt." 

Vērpe uzsver, ka par spīti cerētajam šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja: “Cilvēks, kļūstot par pensionāru, uzreiz nonāk zem nabadzības sliekšņa.” 

Senioriem arī līdz šim bijis grūtāk saņemt atbalstu

Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs, rakstnieks Haralds Matulis uzskata, ka daudziem ļoti trūcīgiem senioriem ir sarežģīti saņemt atbalstu, jo šai programmā viņiem to piešķir, apmaksājot  jau samaksātus čekus par medicīnu un komunālajiem pakalpojumiem, bet daudziem nav naudas, lai tos vispār samaksātu.

“Ir cilvēki, kas dzīvo tik trūcīgi, ka viņiem ir problēmas dabūt čekus, ko viņiem varētu apmaksāt,” stāsta Matulis. Veidojas paradokss, Matuļa vārdiem:

“Teiksim, cilvēkam vajadzētu pirkt zāles - mēs varētu viņam apmaksāt tos zāļu čekus, bet viņam nav naudas, par ko nopirkt zāles.”

Ikdienā ar radošajām personām, kas piesakās atbalstam un arī radošo personu statusam, lai atbalstu saņemtu, kā arī ar senioriem strādā Radošo personu atbalsta koordinatore Aija Dimza. Viņa uzskata, ka pieteikumu daudzums nav pārspīlēts, gluži otrādi, daudziem ir kauns atzīt savu nabadzību un lūgt palīdzību.

Aija Dimza stāsta: “Vairāk ir runa par senioriem šajā gadījumā - nevienam nebūtu jautājums, kas tas par cilvēku, ko viņš ir atstājis Latvijai, ko viņš ir izdarījis - un viņš šeit sēž ar asarām acīs, tāpēc, ka viņam ir kauns lūgt. Jo viņš nekad mūžā nav nevienam neko lūdzis, bet viņš saprot, ka nav variantu.”

Aija Dimza

Dimza uzsver, ka šis finansējums nav jāuztver kā sociālais pabalsts, “bet savā ziņā kā atvainošanās no valsts, kā pateicība no valsts par to mūža darbu, ko cilvēks ir izdarījis.”

Programma nerisina sociālās apdrošināšanas problēmu, jo stipendijas netiek apliktas ar nodokļiem

Radošo personu atbalsta programma darbojas jau divus gadus, un ir skaidrs, ka tā nav atrisinājusi radošo personu sociālās drošības problēmu, jo no piešķirtajām stipendijām netiek maksāti nodokļi.

Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova salīdzina Latvijas situāciju ar Igauniju.

Kaimiņvalsts Kultūrkapitāla fondā katrā radošajā nozarē konkursa kārtā pieejams noteikts radošo stipendiju skaits. Tās tiek piešķirtas uz diviem gadiem un maksātas kā algas.

“Cik tur, 1600 eiro mēnesī, tās ir reālas algas - divus gadus katru mēnesi viņiem maksā tās algas,” stāsta Pavlova un norāda - tas nozīmē, ka atbalsta saņēmējam ir sociālās garantijas un pat iespēja pēc tam saņemt bezdarbnieku pabalstu.

Maija Pavlova

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzskata, ka vismaz daļēji sociālās drošības jautājums atrisināts ar 5% sociālo nodokli, ar ko kopš pagājušā gada tiek apliktas visas autoratlīdzības.

Veicot jebkuru pasūtījumu radošam darbam, tieši pasūtītājs veic sociālās iemaksas 5% apmērā, uzsver Vilsone.

Vilsone norāda, ka šis atbalsta veids ir speciāls tieši radošā darba darītājiem, un piebilst, ka joprojām katra pašnodarbinātā pienākums ir pašam veikt sociālās iemaksas no saņemtajām autoratlīdzībām.

Nākamgad Kultūrkapitāla fondā tiks ieviestas jaunrades stipendijas

Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis uzsver, ka atbalsta pasākumu programma paredzēta krīzes gadījumiem. 

Radošā darba atbalstam nākamgad Kultūras ministrija konceptuāli atbalstījusi ieceri Valsts kultūrkapitāla fondam papildus piešķirt 200 tūkstošus eiro, lai tie radošie, kas nav saistīti ar konkrētu darba devēju, var pieteikties stipendijai vismaz kultūras nozares vidējās algas apmērā.

Haralds Matulis

“Mēs esam sarunās ar kultūras ministru panākuši, ka pie šī algu pielikuma, kas ir valsts sektorā, paralēli notiek arī radošo personu atalgojuma pieaugums.

Ir papildus šie 200 tūkstoši Kultūrkapitāla fondā tieši jaunrades stipendijām,” stāsta Matulis.

Viņš piebilst, ka VKKF padomei vēl jāizstrādā precīzs nolikums, kā nodrošināt, ka finansējums tiešām tiek piešķirts jaunradei un ka radošie cilvēki par to saņem adekvātu atalgojumu.

“Faktiski mēs runājam par izcilībām - literatūras, mākslas nozares, arī komponistiem un citās nozarēs - ir kādas 20 šādas izcilības katrā nozarē. Nu, cik viņi būtu pelnījuši saņemt mēnesī? Mēs palikām pie tā - nu, labi, viņi ir ļoti izcili, bet vismaz vidējo algu, kas valstī ir, par darbu, reizināts ar tiem mēnešiem, cik viņi strādā,” skaidro Matulis.

Pašnodarbinātie turpina paši rūpēties par sociālo drošību 

Tikmēr radošie pašnodarbinātie paši rūpējas par savu sociālo drošību. Kaut arī nākas sadzīvot ar neziņu ne tikai par tuvākā laika finansiālo drošību, bet arī nākotni un pensijas gadiem, liela daļa radošo cilvēku izvēlas strādāt kā brīvmākslinieki.

Aktrise Ilze Lieckalniņa, kura savulaik bija Valmieras teātra štatā, bet šobrīd ir brīvmāksliniece un arī producente, uzsver, ka šādam statusam tomēr ir daudz priekšrocību.

Lieckalniņa atminas, ka laikā, kad vēl strādājusi teātra štatā, nav izpratusi citu mākslinieku viedokļus par štata sistēmu teātros. Tolaik drošība, ko sniedz regulāri ienākumi un sociālās garantijas, šķituši kā pašsaprotamas pamatnepieciešamības mākslinieka darba nodrošināšanai.

Ilze Lieckalniņa

“Tagad, no malas skatoties tos visus procesus, es saprotu, ka īstenībā diemžēl šī sistēma - es neaicinu, ka jālikvidē -, bet viņa ir tāds padomju laika pārpalikums,” atzīst Lieckalniņa. 

Viņa uzskata - štata sistēmā, ja aktierim nav konkurences vai iespringuma, jo ar teātri noslēgts beztermiņa līgums, pastāv risks, ka zūd arī darba kvalitāte. 

“Un tā domāšana, ka - ja tu esi iesēdies tajā ērtajā zvilnī un tev ne par ko nav jādomā, viņa nepalīdz pašiem māksliniekiem, viņa īstenībā bišķiņ degradē,” pauž Lieckalniņa, 

Šobrīd ir skaidrs, ka radošo personu atbalsta programma neatrisina radošo cilvēku sociālās apdrošināšanas jautājumus un par savu sociālo drošību radošajiem, kas nav piesaistīti konkrētām darbavietām, ir jāparūpējas pašiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti